Lai arī visas trīs Baltijas valstis pēdējos gadsimtos ir piedzīvojušas daudzas svešas varas, ieskaitot vāciešu, zviedru un krievu padomju laikus, un tiek izteiktas bažas, ka tās varētu būt nākamās Krievijas sarakstā aiz Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības pārstāvji ir vienisprātis – Baltija šobrīd ir tādā drošībā, kādā tā ...
Alūksnē norisinās pirmās atklātās Nacionālo bruņoto spēku zemledus makšķerēšanas sacensības
Galerija8. un 9. februārī Alūksnes ezerā notika pirmās atklātās Nacionālo bruņoto spēku zemledus makšķerēšanas sacensības “Alūksnes ezera loms”, kurās piedalījās aptuveni 60 karavīri, civilie darbinieki, zemessargi un Aizsardzības ministrijas darbinieki. Kopā septiņas komandas startēja pieredzējušo grupā, savukārt 22 komandas - amatieru grupā. Sacensības komandu konkurencē notika divos posmos, pa sešām ...
"Kiberšahs 2024": eksperti diskutē par kibedrošības attīstību un mākslīgā intelekta draudiem un iespējām
ZiņasNo 1. līdz 3. oktobrim Rīgā norisinās viens no vērienīgākajiem kiberdrošības forumiem Baltijā – "Kiberšahs 2024" konference, pulcējot ekspertus, politiķus un IT industrijas pārstāvjus no vairāk nekā 20 valstīm. Pasākuma mērķis ir apspriest globālās kiberdrošības problēmas un izaicinājumus, kā arī dalīties ar pieredzi par to, kā mākslīgais intelekts (AI) un ...
Militāro mācību poligonu trūkums Baltijas valstis kavē operatīvās sadarbības ar sabiedrotajiem uzlabošanu, paziņoja Vācijas Sauszemes spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Haralds Gante.
Aizsardzības tēriņiem Igaunijā pašreizējā ģeopolitiskajā drošības situācijā būtu jāsasniedz 3 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, piebilstot, ka to pirmo reizi būtu jāievieš jau 2024. gadā. Viņš gan piebilda, ka pirms aizsardzības tēriņu palielināšanas līdz trīs procentiem no IKP būs nepieciešama starppartiju vienošanās.
Katrs aizsardzības ministrs ienes arī savu individuālo pieeju, taču galvenie Baltijas valstu sadarbības virzieni nav mainījušies; ir izteikta darbu turpinātība, kā jau tas aizsardzības resorā pieņemts. Tā pēc Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas attālinātās sanāksmes saka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
1945. gada 8. maijs ir diena, kad līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Tika sagrauts viens no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem 20. gadsimta Eiropā un izbeigts karš, kas prasīja vairāk nekā 50 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju, t. sk. sešu miljonu holokausta upuru dzīvības. Kara ...
Ceturtdien, 29. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds dosies divu dienu darba vizītē uz Tallinu, Igaunijā, lai piedalītos Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē. Tikšanās mērķis ir saskaņot kopīgu rīcību reģionālās drošības stiprināšanā un padziļināt Baltijas valstu militāro sadarbību.
Militārie inženieri apguvuši pirmo tiltu kravnesības noteikšanas kursu, ko ieviesīs arī NBS apmācībā
ZiņasAizvadīts pirmais NATO Militārās inženierijas izcilības centra (MILENG COE) vadītais Latvijas Tiltu novērtēšanas kurss (Latvian Bridge assessment course – LBAC). Tajā Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku militārie inženieri apguva zināšanas tiltu izturības noteikšanai, kas būtiski stiprinās vienību mobilitātes, loģistikas, nodrošinājuma plānošanas un taktikas spējas kā miera, tā arī krīzes ...
1941. gada 14. jūnijā daudzām Latvijas ģimenēm sākās gadiem ilgs Golgātas ceļš padomju soda nometnēs. Represijas pret savas un citu valstu iedzīvotājiem arī līdz tam komunistiskajam padomju režīmam nebija nekas svešs. Sākumā «revolūcijas vārdā» bija iznīcināti citādi domājošie pašu mājās, vēlāk revolucionārie «pasaules pārveidotāji» ķērās pie tikko kā «atbrīvotajām» un ...