Meklēšanas rezultāts

Šonedēļ Jūrmalas pilsētas Slokas, Valteru un Mellužu apkaimju šķietami mierīgo un nesteidzīgo ikdienu satricināja prettanku ieroču, triecienšauteņu un ložmetēju šāvieni, kā arī kaujas tehnikas rēkoņa. Te pirmo reizi vēsturē reālā pilsētvidē notika Visaptverošo valsts aizsardzības mācību cikla „Namejs” kaujas mācības, kurās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi ...

Sagaidot nacionālsociālistiskās Vācijas sagrāves 70. gadadienu un godinot Otrā pasaules kara upuru piemiņu, šā gada 8. maijā Salaspils memoriālā norisinājās svinīgs atceres brīdis ar Latvijas Republikas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara un citu valsts amatpersonu un ārzemju diplomātu piedalīšanos .

Zemessardze izveidojās tūlīt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Zemessardze joprojām ir lielākais militārais formējums Latvijā, un bez tās atjaunotās Latvijas Republikas vēsture nav iedomājama. Zemessardzes vēsture joprojām tiek rakstīta, un mēs visi esam tās veidotāji. Zemessardzes dibināšanas 25. gadadienā piedāvājam ielūkoties tās tapšanas un izaugsmes norisēs.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu kalendārā ir vairākas dienas, kuras objektīvu un arī subjektīvu iemeslu dēļ ir kļuvušas par kairinātājām mūsu sabiedriskajai domai.

Muzikālu aktivitāšu aizsākumi meklējami jau Latvijas Republikas atjaunošanas sākuma periodā, jo kurš gan var iedomāties bruņotos spēkus bez galvenā krāšņuma – parādes, kad jebkurš cilvēks pilsētā jau iztālēm var sadzirdēt priecīgu orķestra marša skaņas, kurās lepni soļo karavīri un zemessargi.

27. novembrī Latvijas Kara muzejā norisinājās starptautiska zinātniska konference, veltīta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku izveidošanas 20. gadadienai. Atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības sistēma un bruņotie spēki sāka veidoties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas.

Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu, kopīgā paziņojumā norādījuši Baltijas valstu prezidenti.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu kalendārā ir vairākas dienas, kuras objektīvu un arī subjektīvu iemeslu dēļ ir kļuvušas par kairinātājām mūsu sabiedriskajai domai.

Krievijas diktators Vladimirs Putins savā runā, kas veltīta 9.maija “Uzvaras dienai”, uzstājoties Sarkanajā laukumā, pat ne reizi nepieminēja nedz Ukrainu, nedz ukraiņus. Tikmēr Donbass un jēdziens “mūsu teritorijas” atkārtojās vairākkārt. Domājams, ka V. Putins, neizrunājot tās valsts nosaukumu, kurā viņa karaspēks iebrucis, lai to “atbrīvotu no neonacistiem”, cenšas retušēt realitāti ...