27. novembrī Latvijas Kara muzejā norisinājās starptautiska zinātniska konference, veltīta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku izveidošanas 20. gadadienai. Atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības sistēma un bruņotie spēki sāka veidoties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas.
Šajos divos gadu desmitos Nacionālo bruņoto spēku vēstures kopaina vēl nav apzināta, tāpat kā nav veikti nopietni pētījumi atsevišķu spēku veidu vēsturē. Pie vēsturnieku veikuma var pieskaitīt vien dažas publikācijas atsevišķos akadēmiskos izdevumos (Latvijas Kara muzeja gadagrāmatās, žurnālos «Militārais apskats» un «Kadets») par mūsu valsts mūsdienu militāri politisko vēsturi.
Konference Latvijas Kara muzejā bija pirmais mēģinājums apzināt to, kas līdz šim ir paveikts mūsu valsts bruņoto spēku un aizsardzības sistēmas veidošanas vēstures izpētē, informējot sabiedrību par veikumu šīs Latvijai nozīmīgās vēstures lappuses pētniecībā. Šajā starptautiskajā konferencē piedalījās gan mūsu valsts dažādu pētniecisko struktūru un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, gan viesi no Lietuvas un Igaunijas.
Konferences akadēmisko daļu ievadīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieka Edgara Engīzera veiktais historiogrāfiskais pārskats par Latvijas mūsdienu militārās vēstures izpētē veiktajiem pētījumiem.
Par Latvijas Aizsardzības ministrijas veidošanu un pirmajiem pastāvēšanas gadiem savā priekšlasījumā stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Dr. habil. pol. Tālavs Jundzis — pirmais aizsardzības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas, līdz ar to viņa stāstījums lielā mērā bija balstīts personīgajā pieredzē. T. Jundzis ir arī autors monogrāfijai «Latvijas drošība un aizsardzība», kas līdz šim ir vienīgais lielākais pētījums par mūsu valsts aizsardzības struktūru atjaunošanu pēc neatkarības atgūšanas. Par atsevišķu bruņoto spēku veidu vēsturi šajā konferencē referēja pulkvedis Jānis Hartmanis — par Zemessardzes veidošanos — un kapteiņleitnants Jānis Viļums — par Jūras spēku pirmsākumiem. Konferences dalībnieki runāja par Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku vienību vēsturi: brigādes ģenerālis Andis Dilāns — par BALTBAT veidošanos un devumu NBS attīstībā; Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītāja Sarmīte Baltiņa — par robežsardzes organizēšanos un attīstību. Atsevišķi priekšlasījumi bija veltīti tēmām, kas tieši neskar bruņoto spēku vienību vēsturi: Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Dr. hist. Juris Ciganovs referēja par sabiedrības attieksmi pret aizsardzības struktūru veidošanos Latvijā 20. gs. 90. gadu sākumā, bet muzeja vēsturniece Biruta Medne — par iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā laikā no 1991. līdz 1994. gadam.
Latvijas un Igaunijas sadarbībai militārajā jomā pieskārās Baltijas aizsardzības koledžas pētnieks brigādes ģenerālis Mēliss Kīli no Tartu, kurš savā priekšlasījumā pastāstīja par pirmajiem Baltijas valstu kontaktiem militārajā jomā un Latvijas — Igaunijas kopējo militāro projektu aizsākumiem pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē. Savukārt Lietuvas Aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātņu institūta pētnieks majors Ģintauts Jakštis, stāstot par pirmajiem abu valstu militārajiem sadarbības projektiem, uzsvēra, ka arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvas pirmo militāro vienību pētīšanas vēsturi apgrūtina vēsturisko arhīvu un dokumentu trūkums: daudzi dokumenti par 20. gs. 90. gadu sākumā notikušajiem procesiem ir nozaudēti, bet daļa iznīcināta 1991. gada augusta puča laikā.