Kinologs: Nav uzticīgāka par suni, viņš ir gan ģimenes loceklis, gan draugs – viss vienā

Foto: NBS dienesta suns Danēlija. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Nodrošināt Valsts prezidenta apsardzi un aizsardzību, kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu, ieroču un munīcijas meklēšanu – šie ir daži no NBS Militārās policijas Militārās meklēšanas vada Kinoloģijas nodaļas kinologa virsseržanta Raimonda Baslika un viņa suņu meitenes Danēlijas, sauktas par Doru, dienesta uzdevumiem. Tikmēr brīžos, kad par prezidenta drošību rūpējās kāds cits, viņi abi kopā trenējas un uztur savu kaujas gatavību – kā ikvienam NBS karavīram, arī Danēlijai jāuztur sava kvalifikācija. Viņi kopā ir ne tika darba uzdevumos, bet arī ikdienā. Kā norāda kinologs, suns nav ierocis, ko paņem tikai tad, kad vajag. Nav arī neviena uzticīgāka par suni. Danēlija ir viņa ģimenes loceklis un draugs – viss vienā. "Sargs.lv" pamanīja, ka tas arī atspoguļojas suņu meitenē, redzot, ka viņa ne aci nenovērš no saimnieka, saprotot viņu jau no pusvārda.

Kopā 24/7

Virsseržants R. Basliks dienestu sāka kādreizējā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā. 2009. gadā dienests tik apvienots ar Nacionālo bruņoto spēku Militāro policiju, un tā arī R. Basliks nokļuvis NBS militāro policistu lokā, dienestu turpinot nu jau kā kinologs. Virsseržanta pirmais dienesta suns bijis no Čehijas – ļoti labs un uzticams, tomēr viņam smagas slimības dēļ bija jādodas uz citiem medību laukiem.

“Tagad, nu jau kā divus gadus pie manis ir šī jaunkundze. Tā ir Danēlija pēc pases, bet es viņu saucu par Doru, un februāri viņai būs četri gadi,” iepazīstina virsseržants R. Basliks.

Virsseržants Raimonds Basliks un suņu meitene Danēlija. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

NBS Militārās policijas pamatuzdevumi ir nodrošināt Valsts prezidenta apsardzi un aizsardzību, kā arī veikt drošības pārbaudes objektos un vietās, kuras viņš apmeklē. Tas arī attiecas uz ārvalstu amatpersonām un delegācijām, kas viesojas Latvijā. Tikmēr virsseržanta un suņu meitenes ikdienas darbs tiek pakārtots dežūrām. Kinologs stāsta, ka katrā maiņā viņš saņem uzdevumu, kas pamatā ir nodrošināt drošības kontroli dažādos pasākumos, meklējot sprāgstvielas, ieročus un munīciju, uz ko apmācīti ir NBS dienesta suņi.

“Katram kinologam ir savs suns, ar kuru viņš kopā apgūst apmācību un iegūst atestāciju, un tālāk arī kopā darbojas. Suns ar savu saimnieku ir kopā 24/7. Galu galā viņš nav ierocis, ko paņem vai noliec, kad nevajag. Esam visur un vienmēr kopā,” saka kinologs, piebilstot, ka Dora arī saprot, kad jādodas uz darbu. Viņai redzot, kad virsseržants ģērbj formas tērpu, arī Dora sāk aktīvi skriet ap māju.

Apmācība un darbs kā rotaļa

Ierasti, kad kinologam piešķir suni, pirms apmācības viņiem tiek dotas vairākas dienas laika, lai iepazīstos. Viņiem gan ar Doru bijis citādāk – abiem uzreiz nācās “mesties iekšā” kursos, uzsākot apmācību jeb sertifikāciju Valsts robežsardzes Kinoloģijas centrā Rēzeknē vien trīs dienas pēc pirmās tikšanās. Sākotnēji tas bija izaicinājums, tomēr nekas nepaveicams.

“Galvenais ir atrast kopīgu valodu. Kad tas notiek, esi ļoti gandarīts, jo apmācību process nav viegls. Citreiz sper soli uz priekšu un pēc tam divus atpakaļ. Tu nedrīksti pārforsēt un suņa galvu pārkarsēt ar jaunu informāciju kā datoru. Ir jājūt, kurā brīdī apstāties un varbūt pakāpties atpakaļ, tad atkal pakāpeniski iet uz priekšu. Tāpat kā cilvēkiem – ja informācijas ir par daudz, vienā brīdī saproti, ka sāc nesaprast jau elementāras lietas. Tāpēc apmācības process ir ilgs, nepietiek ar nedēļu. Tas nav tik vienkārši, un jābūt lielai pacietībai,” viņš saka.

Stāstot sīkāk, kā norit suņu apmācība sprāgstvielu, ieroču un munīcijas meklēšanai, virsseržants skaidro – tā norisinās caur spēli.

Ir tāda viela, ko sauc par “kongu”, kam dabā nav līdzīgas smaržas. Apmācību sāk ar to, ka suns meklē šo vielu, kas atrodas bumbiera formas rotaļlietā. Līdz ar to caur rotaļām suns pierod un sāk atcerēties šo unikālo smaržu. Pēc laika jau tiek slēptas mazākas lietas, kuras atrodot, suns tiek apbalvots.

“Apbalvošana ir kā motivācija, apbalvot var gan ar pārtiku, gan bumbiņu. Mācību procesā meklēšana caur šo rotaļu ir daudz aktīvāka, tāpēc, lai katru reizi nemētātu bumbiņu, iedod pārtikas graudiņu. Savukārt, kad suns ir izmācīts, es atteicos no pārtikas. Man ir bumbiņa, un viņa zina, ka par labi paradītu darbu to saņems. Mums tas viss ir darbs, bet viņai spēle, kurā galvenā balva ir bumba,” norāda virsseržants R. Basliks, pasākot īsu komandu “jā”, uz ko Dora reaģē, paņemot bumbiņu.

Vaicāts, ko Dora saprot ar komandu “jā”, kinologs skaidro – viņai tas nozīmē, ka drīkst. Viņš stāsta, ka katrs kinologs pats izstrādā savas komandas. Citi strādā ar “klikeri”, viņš savukārt strādā ar balsi. Turklāt izrādās, ka suņi neatšķir valodas, bet gan atpazīst balss intonāciju. Līdz ar to, izstrādājot balss komandas, labāk izvēlēties īsus un kodolīgus vārdus.

Jāatzīmē, ka dienesta suņu apmācība nebeidzas līdz ar sertifikācijas iegūšanu. Tāpat kā ikvienam NBS karavīram, arī dienesta suņiem ik gadu notiek kvalifikācijas celšanas kursi, kas noslēdzas ar eksāmenu kārtošanu.

“Sasniegtie rezultāti slēpjas ne tikai izpildītajos uzdevumos, bet nepārtrauktos treniņos. Arī viņai jāuztur kvalifikācija un tonuss. Kad viņa labi pastrādā vai treniņos labi veicas, tad ir gandarījums man, bet viņai našķis,” dalās kinologs, piebilstot, ka tas arī viņa darbā sagādā lielāko prieku.

Ģimenes loceklis un draugs

Raksturojot Doru, virsseržants R. Basliks saka – tāpat kā katram cilvēkam, arī katram sunim ir savs raksturs. Ja Doru salīdzina ar cilvēku, tad viņa ir izteikta holēriķe un ļoti enerģiska dāma. Ne velti Dorai piešķirta iesauka Durasels. Turklāt arī ļoti mīļa un nebūt nav agresīva pret svešiniekiem. Tas gan nenozīmē, ka svešinieks, gribot viņu papaijāt, brīvi var viņai iet klāt – vienmēr vispirms ir jāvaicā pēc saimnieka atļaujas.

Tikmēr, vērtējot abus kā komandu, kinologs norāda – viņi patiesi atraduši kopīgu valodu, jo abi saprotas jau no pusvārda.

“Esmu iepazinis viņas plusus un mīnusus, zinu, ko no Doras tālāk gaidīt. Galvenais ir atrast kopīgu valodu un abiem būt uz viena viļņa, lai abi saprotamies. Uzticīgāka par suni nav neviena. Viņš ir tavs ģimenes loceklis, tavs draugs – viss vienā,” raugoties uz Doru, saka virsseržants.

Cilvēkam – jāmīl dzīvnieki, sunim – jāgrib spēlēties

Vaicāts, kā kļūt par kinologu, virsseržants R. Basliks ir kodolīgs savā atbildē. Visa pamatā ir mīlestība pret dzīvniekiem. “Tas ir kinologa darba pamatā. Ja tev ir interese un mīlestība pret dzīvniekiem, tad tu pats centīsies atrast piemērotāko vietu sev, kur realizēt savu mīlestību,” viņš saka.

Skaidrojot, kā dienestam tiek izvēlēti suņi, viņš stāsta, - lai suns derētu dienestam, viņam jāpiemīt dziņai un tieksmei spēlēties ar bumbiņu. Ja sunim nav intereses par to, tad, visticamāk, viņš neko nemeklēs.

Kopā arī pēc profesionālā dienesta karavīra gaitām

Vaicāts, kas notiek ar dienesta suni, kad karavīrs-kinologs beidz profesionālo dienestu jeb dodas izdienā, virsseržants norāda, ka šajā jautājumā var runāt tikai no savas pieredzes.

“Man tuvojas izdiena un plānots, ka darbu turpināšu Ādažos kā zemessargs-militārais policists. Cik zinu, es tur došos kopā ar savu sunīti. Šajā ziņā viņas juridiskais statuss nemainās, mainās tikai mans. Tomēr nepieciešamības gadījumā, ja Militārās policijas kinologiem būs vajadzīgs atbalsts, arī pēc tam mani un Doru varēs piesaistīt vienībai,” skaidro virsseržants.

Kinologs: Nav uzticīgāka par suni, viņš ir gan ģimenes loceklis, gan draugs – viss vienā

Dalīties ar šīs lapas saturu!