Liepājas Raiņa 6. vidusskolas drīzumā jau 12. klases skolniece Paula Pūpe nupat pabeigusi Nacionālo bruņoto spēku organizēto rezervistu militārās apmācības kursu, kļūstot par rezerves kareivi. Šim kursam pieteikties viņu pamudinājusi mamma, kura Paulas militārās aktivitātes atbalstījusi arī iepriekš, jo jau vairākus gadus meita aktīvi iesaistījusies Jaunsardzē. Par Jaunsardzes kustību un tās ietekmi uz militārās karjeras izvēli nākotnē Paula uzrakstījusi arī zinātniski pētniecisko darbu, saņemot Jaunsardzes centra vadības atzinību.
Paula Pūpe ir viena no 35 Latvijas pilsoņiem, kuri 23. jūlijā deva zvērestu, kļūstot par rezerves karavīriem. Viņi visi sekmīgi pabeidza jau ceturto NBS organizēto rezervistu militārās apmācības kursu, kas šogad Kājnieku skolā Alūksnē un tās apkārtnē norisinājās no 3. – 23. jūlijam.
Kā stāsta Paula, šim kursam pieteikusies vēl pirms savas 18. dzimšanas dienas, cerot – kad jau būs sasniegts atļautais vecums, viņa varēs iziet šo kursu un kļūt par rezerves karavīru. Šis arī bijis labs veids, kā saprast, vai militārā karjera ir domāta viņai.
Viņa atzīst – lai arī soma un formas tērps pilnā ekipējumā bijis smags un piecelties no sēdus pozīcijas varējusi, tikai pie kaut kā pieturoties, Paula sākotnēji bijusi gatava vēl lielākai slodzei. Pēc rezervistu kursa viņa ir daudz pārliecinātāka, ka pēc vidusskolas absolvēšanas nākotni vēlas saistīt ar militāro nozari.
35 kursa dalībnieki mācību laikā bija sadalīti vairākās nodaļās, Paula bija 1. nodaļā un saka – vēl tagad pietrūkstot šie biedri, jo kursa laikā visi sadraudzējušies.
“Bija dažāda vecuma cilvēki no dažādām Latvijas vietām. Sākumā gados vecākus cilvēkus gribēju uzrunāt uz “jūs”, bet viņi man saka: “Nē, es esmu “Tu”! Turklāt es nebiju vienīgā gados tik jauna kursante, vēl bija vairāki dalībnieki, kuri dzimuši vienā gadā ar mani,” saka Paula.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Paula Pūpe, būdama aktīva jaunsardze, iepriekš arī uzrakstījusi zinātniski pētniecisko darbu “Jaunsardzes nozīme jauniešu tālākizglītībā”, par kuru saņēmusi Jaunsardzes centra vadības apbalvojumu. Darba tēma autorei ir būtiska, jo pati gandrīz divus gadus ir Jaunsardzē, tāpēc vēlējusies noskaidrot arī citu jauniešu motivāciju būt šajā organizācijā.
Intervējot vairākus jaunsargus un Jaunsardzes centra instruktorus, viņa darba noslēgumā secinājusi – ja jaunietis ir Jaunsardzē, tad ir lielāka iespēja, ka turpmākās karjeras izvēle būs saistīta ar militāro jomu – profesionālo militāro dienestu vai Zemessardzi.
Arī Paula neslēpj – pēc 12. klases absolvēšanas plāno turpināt militāro karjeru, visticamāk, studējot Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Turklāt rezervistu kursā satikusi vēl vairākus līdzīgi domājošus pilsoņus, no kuriem daži apsver domu stāties Zemessardzē vai kļūt par profesionālā dienesta karavīriem.
Brīvprātīgo rezervistu apmācība šogad tika uzsākt 3. jūlijā. Kursa laikā rezervisti ieguva militārās zināšanas un prasmes gan individuālajā, gan kolektīvajā apmācības līmenī, nostiprinot tās militārajās mācībās “Wise Adder”.
Rezervistu apmācības kursu Latvijas pilsoņiem bez iepriekšējas militārās sagatavotības Nacionālie bruņotie spēki reizi gadā organizē kopš 2018. gada, un tam var pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī. Tāpat militārajai apmācībai pieņem rezervistus, kuri atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, ko pārbauda medicīniskā komisija.
