Polijā nokritusī raķete, iespējams, bija no Ukrainas, taču neizslēdz Krievijas provokāciju

Vakar, 16. novembrī NATO ģenerālsekretārs nāca klajā ar paziņojumu, ka iespējams, Polijā nokritusī raķete ir no Krievijas. Tai ielidojot Ukrainā, pretgaisa aizsardzība reaģēja un prettriecienā raidīja Krievijas raķeti uz Poliju. Taču drīz pēc šī paziņojuma, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija nāca klajā ar informāciju, ka tā ir bijusi Ukrainas zenītraķete.

ASV administrācija vienlaikus norāda, ka nesteigsies notikumiem pa priekšu ar galīgajiem secinājumiem un ka pilnībā uzticas Polijai, kas veic izmeklēšanu par notikušā apstākļiem.

Taču, lai skaidrāk noskaidrotu lietas apstākļus, ASV bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks trešdien atzina, ka pēc otrdienas raķetes sprādziena Polijā mēģinājis telefoniski sazināties ar Krievijas ģenerālštāba priekšnieku, tomēr tas viņam nav izdevies.

Image

ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs brīfingā Pentagonā sacīja, ka viņa darbinieki mēģinājuši sazvanīt Krievijas ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu, kurš vienlaikus ir arī Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks, bet "bez panākumiem".

Neko tuvāk M.Milijs par šiem pūliņiem nepaskaidroja, tomēr sakaru trūkums raisa bažas par krīzes situāciju augstākā līmeņa ASV un Krievijas komunikācijā.

Kā norādīja vairākas ASV amatpersonas, tas, ka Gerasimovu nav iespējams sazvanīt, nav nekas neparasts.

M.Milijs runājis ar Polijas un Ukrainas ģenerālštābu priekšniekiem, valdībām ātri cenšoties noskaidrot, vai Polijā nogāzušos raķeti izšāvusi Krievija vai Ukraina.

Raugoties no ASV skatu punkta, lai arī kādi būtu šīs izmeklēšanas secinājumi, sākotnējā vaininiece šajā traģiskajā notikumā ir Krievija, jo tā veic raķešu triecienus Ukrainas infrastruktūrai. "Ukrainai bija un ir visas tiesības aizstāvēties," teikts paziņojumā.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pauda pārliecību, ka otrdien Polijā nokritusī raķete nebija Ukrainas raķete.

"Man nav šaubu, ka tā nebija mūsu raķete vai mūsu raķešu uzbrukums," sarunā ar žurnālistiem pauda V.Zelenskis.

Image

Pēc prezidenta teiktā, viņš ir saņēmis ziņojumus no Ukrainas Bruņoto spēku un Gaisa spēku pavēlniecības un "nevar viņiem neuzticēties".

Trešdien, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs vēstīja, ka lūdz bez kavēšanās ļaut sprādziena vietu apmeklēt Ukrainas aizsardzības ministrijas un robežsardzes pārstāvjiem.

"Mēs iestājamies par tālāku šī incidenta detalizētu izmeklēšanu, kas būtu kopīga ar partneriem. Esam gatavi nodot mūsu rīcībā esošos pierādījumus par Krievijas pēdām," sacīja O.Daņilovs. "Sagaidām arī no partneriem informāciju, uz kuras pamata tika izdarīts galīgais secinājums par to, ka runa ir par Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķeti."

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis trešdienas vakarā savukārt pauda iespējamību, ka nevar izslēgt apzinātu provokācijas scenārija sagatavošanu no Kremļa puses, lai sanaidotu Poliju un Ukrainu, jo raķete bija padomju ražojumu un tā, pēc visa spriežot, bija Ukrainas bruņojumā, ko Krievija varēja izmantot šajā situācijā.

Krievija otrdien veica masīvu raķešu triecienu Ukrainas teritorijai, un daļa raķešu trāpīja Ukrainas rietumos, arī Polijas-Ukrainas robežas tuvumā, Polijas Nacionālās drošības padomes sēdē sacīja premjers. Tas rada "ideālu variantu", lai krievi varētu sarīkot provokāciju pret Poliju, viņš skaidroja.

Image

Kaut arī patlaban ir zināms, ka Polijā nokritusī raķete, pēc visa spriežot, bija Ukrainas, "nevar izslēgt nekādus scenārijus", sacīja M.Moraveckis.

Visi Polijas dienesti atrodas gatavības stāvoklī, lai saistībā ar šo incidentu garantētu valsts drošību, sacīja premjers.

Neskatoties uz notikumu attīstību raķetes izmeklēšanas procesā, vismaz sešas valstis ir apsolījušas tālāku militāro palīdzību Ukrainai, piedaloties Kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos septītajā sēdē, trešdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

"Gribu pateikties Zviedrijai, kas šodien paziņoja par būtisku militārās palīdzības paketi Ukrainai 287 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tajā ietilpst pamatlīdzekļi, it īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas pastiprinās Ukrainas spēju aizsargāt sevi no nežēlīgajiem Krievijas triecieniem, kuri turpinās," atzīmēja L.Ostins.

Viņš sacīja, ka Spānija apsolījusi atsūtīt vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Hawk" palaišanas iekārtas un to raķetes, bet Kanāda paziņojusi par jaunu palīdzību 500 miljonu dolāru apmērā un "vēl arvien ir viena no lielākajām ziemas aprīkojuma ziedotājām".

Image

"Vācija turpināja galēji nepieciešamās pretgaisa aizsardzības līdzekļu, artilērijas un zalvju uguns raķešu sistēmu munīcijas piegādes. Grieķija paziņoja par svarīgo 155 milimetru kalibra artilērijas šāviņu nodošanu," sacīja Pentagona vadītājs.

Polija apņēmās piegādāt papildu artilērijas un prettanku bruņojumu, kā arī tuva attāluma pretgaisa aizsardzības līdzekļus. 

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm, taču izmeklēšana turpinās, norādot uz jaunu informāciju.