NATO ir jāspēj pielāgoties arvien sarežģītākai drošības videi un reaģēt arī uz pieaugošajiem kodoldraudiem. Tā uzrunā ikgadējā NATO kodolpolitikas simpozijā saka alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš norāda, ka NATO ir svarīgi saglabāt savu kodolatturēšanas politiku, tajā pašā laikā turpinot pielāgoties un uzlabot sabiedroto kodolspēju efektivitāti. Vienlaikus NATO apņēmīgi turpina pildīt savu lomu bruņojuma kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centienu atbalstīšanā. Alianses mērķis joprojām ir – pasaule, kas brīva no kodolieročiem. “Bet, kamēr tie pastāv, NATO paliks kā kodolalianse,” viņš sacīja.
Ikgadējais NATO kodolpolitikas simpozijs ir alianses galvenais pasākums kodolpolitikas jomā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta plašam ar kodolaizsardzību saistītu tēmu lokam, tostarp veidiem, kā stiprināt alianses atturēšanas un aizsardzības nostāju, turpmākiem bruņojuma kontroles mērķiem un prioritātēm turpmākās NATO kodolpolitikas pielāgošanai. Šī gada simpozijs notika 3. un 4. novembrī, un tā rīkotājvalsts bija Grieķija.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka NATO valstis 18. oktobrī arī īstenoja nedēļu garas ikgadējās kodolatturēšanas mācības “Steadfast Noon” ar mērķi stiprināt Eiropas dalībvalstu aizsardzību. Tajās piedalījās karavīri un kaujas lidmašīnas no kopumā 14 NATO dalībvalstīm. Mācību laikā netika izmantoti īsti kodolieroči, tomēr, rīkojot šādas mācības, alianse var būt pārliecināta, ka tās kodolatturēšanas spējas ir drošas, efektīvas un spējīgas dot triecienu potenciālam pretiniekam.
