Lai arī Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā ir viena no alianses partnervalstīm, ar kuru līdzšinējā sadarbība, tai skaitā arī militārajā jomā, bijusi ļoti nozīmīga. Tā, 26. oktobrī tiekoties ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Oficiālās vizītes laikā J. Stoltenbergs tikās arī ar Zviedrijas premjerministru Stefanu Lēfvenu (Stefan Löfven) un aizsardzības ministru Pēteru Hultkvistu (Peter Hultqvist), lai pateiktos par Zviedrijas līdzšinējo ieguldījumu kopējās drošības stiprināšanā gan Rietumbalkānos, gan Irākā un pārrunātu turpmāko sadarbību, tostarp plašāku informācijas apmaiņu, kopīgas militārās mācības un politisko dialogu.
Vienlaicīgi NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana (Mircea Geoană) un NATO vēstnieki piedalījās seminārā “Drošības izaicinājumi Baltijas jūras reģionā”, kuru vadīja Zviedrijas ārlietu ministre A. Linde, aizsardzības ministrs P. Hultkvists un iekšlietu ministrs M. Dambergs.
Trešdien plānota NATO amatpersonu vizīte Zviedrijas Jūras spēku bāzē, kur būs iespēja vērot daļu no Zviedrijas un Somijas kopīgajām jūras spēku mācībām “SWENEX-21”.
Zviedrija kā alianses partnervalsts regulāri piedalās dažādos NATO rīkotajos militārajos vingrinājumos un mācībās. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka vienas no nesenajām kopīgajām mācībām notika vēl šomēnes, kad Zviedrijas iznīcinātāji “Saab Gripen” kopā ar Polijas reaktīvajiem lidaparātiem un ASV bumbvedējiem B-1 “Lancer” Baltijas jūras reģionā aizvadīja kopīgas mācības, trenējot alianses sabiedroto un partnervalstu spēju ātri reaģēt uz mainīgajiem draudiem uz jūras un gaisā.
Tāpat ziņots, ka Zviedrija ievērojami palielina savas valsts aizsardzības budžetu, un tas ļaus Zviedrijas bruņotajiem spēkiem attīstīties aizvien straujāk, īstenojot teju visas aktivitātes, kas ietvertas totālās aizsardzības plānā laika posmam no 2021. līdz 2025. gadam. Plānots, ka Zviedrijas ikgadējie aizsardzības izdevumi laikā līdz 2025. gadam varētu pieaugt par vismaz 10 miljardiem ASV dolāru.
