Humors un popkultūra kā Ukrainas ierocis karā pret Krieviju

KULTŪRA I 13.01.2023
Sargs.lv/ The Kyiv Independent bruņojumsdigitālā videinformācijainovācijaskarškultūrapropagandaprotests pret karupsiholoģiskā noturībaUkraina
Ukrainas karavīrs dzied Jaungada priekšvakarā Doņeckas apgabalā
Foto: REUTERS/Scanpix. Ukrainas karavīrs dzied Jaungada priekšvakarā Doņeckas apgabalā

Ikvienam ir zināms, ka karā tiek izmantoti ieroči, lai nogalinātu pretinieku, taču vēl viena ļoti svarīga karadarbības sastāvdaļa ir komunikācija, kuras metodes nav tik asiņainas, bet bieži vien iespaido daudz lielāku cilvēku skaitu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī un vēl pirms tam Ukrainas valdība un sabiedrība izmantoja mūsdienu popkultūru un humoru, lai parādītu Rietumiem Krievijas patieso seju, kā arī ar satīru apsmietu pretiniekus. Sākoties karam un mobilizējoties Ukrainas karavīriem, mobilizēta tika arī sabiedrības un valdības komunikācija un kultūras izmantošana, lai gan pašiem ukraiņiem, gan pasaule pavēstītu par asiņaino karu, kurā to ierāva Krievijas diktators Vladimirs Putins. Ukraiņi tādos sociālajos tīkos kā, piemēram, “Twitter”, “Instagram”, “TikTok”, “Telegram” un citos sāka izmantot jokus, ironiju, satīru, lai atvieglotu savu kara ikdienu un parādītu Rietumu sabiedrībai kara patieso seju.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2021. gada 24. februārī ukraiņi ir radījuši daudz ar karu saistītu humoristisku kolāžu jeb “mēmju”. Tās ir kļuvušas par ukraiņu mūsdienu folkloras sastāvdaļu, tāpat kā dziesmas un dzeja. “Mēme” palīdz ukraiņiem vienkāršā metaforiskā veidā izteikt to, ko viņi jūt – naidu pret okupantiem un lepnumu par saviem karavīriem, tautiešiem un prezidentu.

“Mēmei” ir arī citas priekšrocības – tā sniedz zināmu atelpu no traumatiskās kara pieredzes. Populārās “Saint Javelin” “mēmes” izveidotājs Kristiāns Boris (Christian Borys) uzskata, ka “mēme” nodrošina pastāvīgu cilvēku iesaisti un informētību par kara attīstību.  

“Saint Javelin” ir interneta “mēme”, kurā reliģisko ikonu stilā attēlota Jaunava Marija, kura rokās tur prettanku ieroci FGM-148 “Javelin”. Šis attēls kļuva slavena visā pasaulē un lika radīt citas līdzīgas “mēmes”.

"Saint Javelin" murālis uz ēkas Kijivā. Foto: Oleksandra Butova/SIPA/Scanpix
"Saint Javelin" murālis uz ēkas Kijivā. Foto: Oleksandra Butova/SIPA/Scanpix

Intervijā medijam “The Kyiv Independent” Kristians Boriss atzīst, ka lielākā daļa cilvēku nelasa garus rakstus par karu, taču katru dienu izskata “Instagram” vai “Twitter” lentes, un tur redzamās “mēmes” sniedz priekšstatu par Ukrainā notiekošo.

Kristians Boriss arī uzskata, ka Krievijas karš ir mainījis ukraiņu jokošanas veidu. "Ukraiņiem tagad ir tumša, ļoti asa humora izjūta, jo viņi ir tik dusmīgi. “Mēme” ir veids, kā to izteikt, bet smieklīgā veidā," viņš sacīja laikrakstam “The Kyiv Independent”.

Ukraiņiem humors ir pārbaudīts veids, kā pārvarēt krīzi. Pat kara laikā vietējie “stand-up” jeb stāvizrāžu komiķi pulcē lielu skaitu iedzīvotāju bumbu patvertnēs. Šajos pasākumos cilvēki cenšas novērst domas no drūmās, jaunās realitātes un pasmieties par to.

Ar karu saistītās “mēmes” izplatās sociālajos medijos, piemēram, tādos “Twitter” kontos kā “Ukrainian Memes Forces”, “NAFO” un “Saint Javelin”, iegūstot plašu gan vietējo, gan starptautisko popularitāti.

Ukraiņi bieži joko par krievu karavīru sakāvēm, sankciju ietekmi uz krieviem un Krievijas propagandas absurdumu.

Ukraiņu “YouTube” vlogeris Antons Nazarenko (Anton Nazarenko), kurš pēta “mēmes” un veido video par to izcelsmi, “The Kyiv Independent” stāsta, ka agresīvi “mēmes” pauž dusmas par Krieviju, “mēmes” par Ukrainas valdību un karavīriem bieži vien pauž pateicību, savukārt “mēmes” par karu kopumā vai kodoluzbrukuma draudiem rodas no bailēm.  

Viena no kara slavenākajām “mēmes” frāzēm ir “Krievu karakuģi, ej na***”, ko sacīja ukraiņu karavīrs, kurš aizstāvēja Čūskas salu Melnajā jūrā un atteicās padoties krievu armijai.

Murālis Zaporižjā, kas veltīts Čūskas salas aizstāvjiem.
Murālis Zaporižjā, kas veltīts Čūskas salas aizstāvjiem. Foto: Albert Koshelev/Ukrinform/SIPA/Scanpix
Ukraiņu karavīra drosme un vārdi iedvesmo ukraiņus joprojām, jo viņi jūt tieši to pašu pret Krieviju un tās uzsākto Ukrainas okupāciju.

Arī traktori ir kļuvuši par vēl vienu Ukrainas pretošanās simbolu. Ukraiņu zemnieki tos izmantoja, lai vilktu pamestus krievu tankus kara pirmajās nedēļās. Ukraiņiem patīk jokot, ka “otrā spēcīgākā armija pasaulē” zaudēja savu militāro aprīkojumu zemniekiem.

Joko arī uzņēmumi un valdība

Kara laikā “mēmes” ir kļuvušas arī par saziņas līdzekli Ukrainas uzņēmumiem un valdībai.

Vēl pirms kara Ukrainas valdības oficiālā “Twitter” lapa ielika “mēmi”, kurā teikts, ka vissmagākās galvas sāpes rada tieši dzīvošana blakus Krievijas Federācijai.

Tāpat Ukrainas valdības oficiālā “Twitter” lapa bieži izmanto “mēmes”, lai pateiktos sabiedrotajiem par atbalstu un ieroču piegādēm, pasmietos par Krievijas militārajām spējām, kā arī norādītu atšķirību starp Vladimiru Putinu un Volodimiru Zelenski.

Ko ukraiņi domā, kad joko par...
Veļas mašīnām. Krievijas karavīri kara gaitā masveidā ir nodarbojušies ar marodierismu, izlaupot ukraiņu mājas, zogot dažādu sadzīves tehniku, tostarp veļas mašīnas, kā arī citus priekšmetus, ieskaitot palagus un drēbes. No gaisa uzņemtajos kadros, kas publicēti kara pirmajās dienās, bija redzams, kā Krievijas karavīri savā militārajā transportlīdzeklī iekrauj veļas mašīnu, vēlāk Ukrainas karavīri Krievijas ierakumos atrada vēl citu nozagtu veļas mašīnu.

V. Zelenska intervija telekanālam CNN. Intervijā ASV telekanālam “CNN” 2021. gada 12. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka neviens viņam negatavo brokastis. Ukraiņi iemūžināja viņa sievas Oļenas Zelenskas pārsteigto sejas izteiksmi un jokoja, ka šī ir visbīstamākā situācija, kādā prezidents nonācis visa kara laikā.

"Labie krievi”. Rietumu mediji dažkārt saka, ka vidusmēra krieviem nav nekāda sakara ar karu Ukrainā, un viņi nepelnīti cieš no ieviestajām sankcijām. Ukraiņi nepiekrīt šim Rietumvalstu noskaņojumam un uzskata, ka krievu neveiksmīgie mēģinājumi protestēt pret karu tā sākumā nebija pārliecinoši. Šo ukraiņu nostāju pastiprināja arī fakts, ka pretmobilizācijas protestos iesaistījās daudz lielāks Krievijas iedzīvotāju skaits.

HIMARS. Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS, ko ASV ir piegādājusi Ukrainai, ir palīdzējusi karavīriem trāpīt pa daudziem Krievijas mērķiem un, pēc dažu ekspertu domām, ir nodrošinājušas Ukrainas pārsvaru karā pret krievu okupantiem. Šīs “mēmes” bieži simbolizē dūzi Ukrainas piedurknē, par ko ukraiņi ir pateicīgi un no kā krievi ļoti baidās.

Jaunā ukraiņu folklora - kara dziesmas
Karš, ierakumi, saskaršanās ar drauga vai radinieka nāvi ir smaga dzīves realitāte, taču dziesmas ir veids, kā turpināt doties uz priekšu un cīnīties. Gandrīz katrai tautai, arī latviešiem, karā ir radušās vairākas dziesmas, lai uzlabotu karavīru noskaņojumu, tā arī ukraiņi ir izdomājuši neskaitāmi daudz jaunu dziesmu karā pret Krieviju.


“Bayraktar” ir patriotiska ukraiņu kara dziesma, kas kļuva populāra pēc iznākšanas 2022. gada 1. martā. Dziesma ir veltīta kaujas bezpilota lidaparātam “Baykar” TB2, pateicoties tā spējām atklāt un likvidēt okupantu mērķus. Tās autors ir ukraiņu karavīrs Tarass Borovoks (Taras Borovok), un dziemsa izsmej gan Krievijas bruņotos spēkus, gan pašu iebrukumu.
Ukrainas bruņotie spēki Krievijas iebrukuma dienā lūdza T. Borovoku uzrakstīt dziesmu, kas bija gatava divu stundu laikā. Dziesma guva pozitīvu žurnālistu un kritiķu atzinību, kā arī saņēma ironisku “Oskaru” no Ukrainas Sauszemes spēkiem.

“Hey, Hey, Rise Up!” - aranžēta ukraiņu kara dziesma, ko izpilda pasaules slavenā grupa “Pink Floyd” un ukraiņu dziedātājs Andrijs Kļivņuks (Andriy Khlyvnyuk). 2022. gada februārī ukraiņu dziedātājs A. Kļivņuks, ģērbies karavīra formā un pildot dienesta pienākumus Kijivas ielās, ierakstīja ukraiņu kara dziesmu “Ой у лузі червона калина” un ievietoja video vietnē “Instagram”.
Grupas “Pink Floyd” ģitāristam Deividam Gilmoram (David Gilmour) “Instagram” ierakstu parādīja ukraiņu māksliniece Janīna Pedana (Janina Pedan), kura ir precējusies ar viņa dēlu. Grupas ģitārists jutās iedvesmots un sazinājās ar grupas bundzinieku, lai atkal apvienotos Ukrainas atbalstam un sadarbotos ar ukraiņu dziedātāju, kopīgi radot skaņdarbu.

Dziesma “Stefania”, iespējams, ir viena no populārākajām jaunajām Ukrainas kara dziesmām, plašāku atpazīstamību gūstot “Eirovīzijas” dziesmu konkursā.
Dziesma veltīta grupas dalībnieka mammai, tajā tiek stāstīts par patīkamajām bērnības atmiņām, kad mamma par bērnu rūpējās, taču tiek atklātas mammas piedzīvotās grūtības dzīvē, saprotot, cik daudz viņa bērna labā ir ziedojusi. Divas dienas pēc tam, kad “Kalush Orchestra” tika izvēlēti Ukrainas pārstāvēšanai “Eirovīzijā”, Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un pēc tam "Stefania" kļuva par populāru kara laika dziesmu. Pēc uzvaras “Eirovīzijā” grupa publicēja dziesmas video, kas uzņemts Bučā un Irpiņā, kurā tika atklātas vienas no šausmīgākajām krievu veiktajām zvērībām pret ukraiņu iedzīvotājiem.

“ДОБРИЙ ДЕНЬ Everybody” ir ukraiņu dziesma, kurā tiek pateikts “paldies” par bijušā Lielbritānijas premjerministra B. Džonsona palīdzību Ukrainai, nodrošinot kara tehniku, lai iznīcinātu krievu tankus. To izpilda ukraiņu grupa “МЮСЛІ UA” un dziedātājs Vasja Šarisma (Vasia Charisma). Piedziedājuma daļās ir Borisa Džonsona teiktais ukraiņu un angļu valodā “добрий день everybody” jeb “labdien visiem”.

Jānis Sārts par humora un popkultūras izmantošanu karā
Skaidrojot jauno ukraiņu fenomenu izmantot sociālos tīklus, “mēmes” un popkultūru kara laikā, komunikācijas eksperts un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts saka - ukraiņu sabiedrības un valdības rīcība, komunikācijā izmantojot humoru, ir pilnīgi normāla parādība, un to var uzskatīt par vienu no ietekmīgākajiem komunikācijas veidiem.

“Ir tāds aplams pieņēmums, ka cilvēki ir ļoti racionāli savā informācijas ieguvē, taču mēs esam ļoti emocionāli, tāpēc tādas lietas kā dziesmas, māksla un humors ļoti labi strādā uz šo emocionālo komunikāciju, tādēļ tā arī ir efektīva. Ukraiņi šo ir adaptējuši digitālajam laikmetam un izmanto, manuprāt, ļoti labi,” atzīst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.

Viņš uzskata, ka šajā gadījumā ir novērojama veiksmīga un plānota stratēģiskā komunikācija no Ukrainas valdības puses, piemēram, Ukrainas prezidentam savos video paužot konkrētus vēstījumus par Ukrainas mērķiem, nepieciešamo palīdzību no Rietumu līderiem, kā arī par Krievijas zvērībām. Ir arī otra Ukrainas komunikācijas daļa, kas ir spontāna, un tā ir Ukrainas sabiedrības reakcija uz karu. Sabiedrība nekomunicē kā valdības instruments, bet kā sabiedrība, pašai apzinoties virzienus kurā komunikācija ir jāveic, un šo parādību Jānis Sārts sauc par “network” efektu.

Jānis Sārts. Foto: NATO
Jānis Sārts. Foto: NATO
“Piemēram, Latvijā Ziemassvētku kauju laikā mēs varam paskatīties uz toreiz dziedātajām dziesmām un daiļradi, ko strēlnieki izmantoja, arī te ir novērojams humors. To var raksturot arī kā psiholoģiskās aizsardzības mehānismu, caur humoru samazinot to, cik briesmīgs ir pretinieks gan sev, gan citiem. Tā ir psiholoģiskās aizsardzības funkcija, jo bieži saka: “Ja es nesmietos, man vajadzētu raudāt,”” norāda J. Sārts.

Viņš atzīst – atbalsts no Rietumiem un Krievijas izolēšana ir viens no ieguvumiem, kas veidojas šīs komunikācijas rezultātā, jo ukraiņu komunikācija rada arī emocionālo sasaisti ne tikai Ukrainā, bet arī citur Eiropā.

“Tas ir viens papildus efekts, bet ne vienīgais. Vairāk par karu runā krievu darbi un veidi, kā viņi karo, bet šīs dziesmas, kultūra un mākslas elementi ir noteikti papildinošs elements,” piebilst komunikācijas eksperts.

Jautājot par to, ko Latvijas sabiedrība un valdība var mācīties no Ukrainas, centra direktors apkopo trīs secinājumus. Pirmkārt, informatīvā cīņa ir jāveic visai sabiedrībai, to nevar deleģēt. Ar likumu vai lēmumu nebūs iespējams nodrošināt radošumu un informācijas izplatību visās sabiedrības grupās, jo bieži valdības nepopulāras. Otrkārt, ziņas autentiskums. Bieži vien var būt izdomāta smieklīga ziņa, taču bez autentiskuma tā nestrādās informācijas laikmetā. Treškārt, vide, kurā tiek komunicēts ir ārkārtīgi svarīga. Ja vide ir nedrošā un tajā var iejaukties ārēji bīstami aktori, tas apdraud pašu komunikāciju.

Jānis Sārts gan piebilst, ka pašlaik ukraiņi atrodas karā, tādēļ visa sabiedrība ir mobilizēta, gan fiziskam, gan informatīvam karam, kas padara to komunikāciju starptautisku un spēcīgu.

Saistītās ziņas
Krievu smagā haubice

Konfliktu zonas
Mēmju karš: Jūs varat samaksāt, lai uz Ukrainas artilērijas, bumbām un raķetēm tiktu uzzīmēti mēmumi
Ukrainas bruņoto spēku raķešu artilērijas sistēma "HIMARS", uz kuras karavīri uzkrāsojuši platu smaidu

Konfliktu zonas
“Politico”: Ukraina turpina graut krievu morāli, solot jaunus triecienus
ASV aktieris Bens Stillers tiekas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski

Ārvalstīs
Rietumu slavenību atbalsts Ukrainai - svarīgs ieguldījums cīņā pret Putinu