Ukrainas 16. un 17. novembrī īstenotie uzbrukumi Kerčas šauruma tiltam kļuvuši par vienu no nozīmīgākajām Ukrainas tāldarbības triecienoperācijām pēdējā laikā. Pēc vairāku nedēļu sagatavošanās Ukrainas spēkiem izdevās būtiski sabojāt vienu no visstingrāk apsargātajiem Krievijas militārās loģistikas objektiem.
17. novembra uzbrukumā sabruka tilta autoceļa laidums un viena no tā galvenajām metāla arkām. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka autoceļa savienojums vairs nav izmantojams, savukārt blakus esošā dzelzceļa tilta konstrukcija ir bojāta.
Šo postījumu apmēru apstiprināja arī “Reuters”, pārbaudot publiski pieejamos videoierakstus un fotogrāfijas.
Savukārt naktī uz 19. novembri Ukraina veikusi vēl vienu triecienu. Krievijas Transporta ministrija paziņoja, ka pēc bezpilota lidaparātu uzbrukuma uz laiku apturēta vilcienu kustība pār Kerčas šaurumu. Krievijas ieceltās Krimas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs apstiprināja uzbrukuma faktu.
Saskaņā ar Krievijas amatpersonu sniegto informāciju jaunākajā triecienā cilvēki nav cietuši, bet tilta tehniskā stāvokļa novērtēšana vēl turpinās.
Līdz ar to pagaidām nav zināms, vai šis uzbrukums izraisījis jaunus būtiskus konstrukcijas bojājumus un cik ilgā laikā iespējams atjaunot dzelzceļa satiksmi.
“Lidojošie modemi” – kā Ukraina iztika bez “Starshield”
Kā noskaidrojis “Financial Times”, viena no būtiskākajām Kerčas tilta operācijas tehnoloģiskajām inovācijām bijusi īpaša bezpilota lidaparātu sakaru tīkla izmantošana.
Šajā sistēmā atsevišķi bezpilota lidaparāti darbojas kā sakaru retranslatori jeb tā dēvētie lidojošie modemi.
Tie uztver un tālāk pārraida signālus, palīdzot uzturēt savienojumu starp operatoriem un triecienieročiem lielā attālumā.
Atšķirībā no autonomi lidojošām raķetēm vai droniem, kas pēc palaišanas paļaujas uz iepriekš ievadītām koordinātām un navigācijas sistēmām, šāda pieeja ļauj saglabāt sakarus un saņemt informāciju arī lidojuma laikā.
Viens no Ukrainas bezpilota sistēmu vienības karavīriem “Financial Times” skaidrojis, ka izmantotais retranslācijas tīkls ļāvis operatoriem saņemt attēlus no triecienieročiem simtiem kilometru garā lidojumā, tostarp tuvojoties mērķim.
Tādējādi operators var saglabāt labāku priekšstatu par situāciju un nepieciešamības gadījumā koriģēt vadību atbilstoši konkrētās sistēmas iespējām.
Šī tehnoloģija ļauj arī samazināt atkarību no vienas satelītsakaru infrastruktūras. Tomēr tā pilnībā nenovērš elektroniskās karadarbības radītos riskus – arī retranslācijas sakarus iespējams traucēt.
Ukrainas karavīri žurnālistiem atklājuši, ka Kerčas tilta operācijā apzināti atteikušies no “Starshield” izmantošanas, jo sistēmas darbību pēdējās nedēļās ietekmējuši ierobežojumi.
“Starshield” ierobežojumi kļūst par militāru problēmu
“Starshield” ir uzņēmuma “SpaceX” militārām un valdības vajadzībām paredzēts satelītsakaru pakalpojums, kas tehnoloģiski saistīts ar plašāk pazīstamo “Starlink” sistēmu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis novembrī vairākkārt norādījis, ka ierobežojumi šī pakalpojuma izmantošanā negatīvi ietekmē Ukrainas spēju izmantot atsevišķas bezpilota sistēmas.
Saskaņā ar Ukrainas amatpersonu pausto sakaru termināļiem, kas pārvietojas ātrāk par aptuveni 161 kilometru stundā, noteiktos frontes un Krievijas okupēto teritoriju rajonos tiek pārtraukts savienojums.
Šis ierobežojums nenozīmē pašu dronu fiziskā lidojuma ātruma samazināšanu, bet gan sakaru zudumu, ja terminālis pārvietojas virs noteiktā ātruma sliekšņa.
Tas īpaši apgrūtina ātru pārtvērējdronu izmantošanu pret Krievijas reaktīvajiem trieciendroniem, kā arī atsevišķas tāldarbības operācijas.
Kā ziņo “Financial Times”, viens no Kerčas tilta operācijā iesaistītajiem Ukrainas karavīriem apstiprinājis, ka “Starshield” sakaru ierobežojums saglabājies ilgāk nekā nedēļu. Tāpēc operācijas īstenošanai bija nepieciešams neatkarīgs risinājums.
Ukrainas prezidents iepriekš norādījis, ka no ASV administrācijas un “SpaceX” nav saņemts pietiekams skaidrojums par ierobežojumu ieviešanu.
Vienlaikus publiski nav neatkarīgi apstiprināts, kādu apsvērumu dēļ konkrētie ierobežojumi noteikti.
Kerčas tilta operācija tādējādi parādījusi Ukrainas spēju pielāgot sakaru risinājumus situācijai, kurā piekļuve ārvalstu tehnoloģijām kļūst ierobežota.
Tilta sagraušanai gatavojušies vairākas nedēļas
Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņojis, ka Kerčas tilta sagraušana bijusi sarežģīta septiņu posmu operācija, kuras sagatavošana un īstenošana ilgusi aptuveni mēnesi.
Tās laikā Ukrainas spēki pakāpeniski vājinājuši Krievijas pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās karadarbības spējas okupētajā Krimā un tās apkārtnē.
SBU un Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba publiskotajā informācijā norādīts, ka operācijā piedalījušās vairākas Ukrainas bruņoto spēku struktūras, tostarp Bezpilota sistēmu spēku vienības.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklājis, ka operācijā izmantoti vairāku veidu Ukrainā izstrādāti triecienieroči.
Starp tiem bijuši reaktīvie bezpilota lidaparāti “Palianytsia”, spārnotās raķetes “Neptune”, “Ruta” un FP-5 “Flamingo”, kā arī citas bezpilota sistēmas.
Pēc Ukrainas amatpersonu sniegtās informācijas autoceļa daļai triecienus veikuši “Palianytsia” tipa ieroči, savukārt dzelzceļa konstrukcijas apdraudēšanai izmantotas spārnotās raķetes.
Vienlaikus “Financial Times” izceļ tieši sakaru tīkla nozīmi, kas ļāvis atsevišķām triecienieroču sistēmām saglabāt savienojumu arī liela attāluma lidojuma pēdējā posmā.
Ukrainas uzņēmums “Fire Point”, kas izstrādā raķeti FP-5 “Flamingo”, platformā “X” publicējis šīs operācijas vizualizāciju. Uzņēmuma sniegtajā aprakstā norādīts, ka “Flamingo” raķešu triecieni skāruši gan tilta autoceļa, gan dzelzceļa konstrukcijas.
Taču uzņēmuma publicētā vizualizācija ir ražotāja sniegts operācijas attēlojums, nevis neatkarīgs pierādījums katra izmantotā ieroča trāpījuma vietai.
Krievija attīsta līdzīgus sakaru tīklus
“Financial Times” norāda, ka retranslācijas tīklu izmantošana nav tikai Ukrainas bruņoto spēku inovācija.
Arī Krievija pēdējos gados attīstījusi sistēmas, kurās bezpilota lidaparāti spēj pārraidīt signālus cits citam un izmantot arī sauszemes retranslācijas stacijas.
Šādi sakaru risinājumi ļauj palielināt attālumu, kādā iespējams uzturēt savienojumu ar bezpilota sistēmām, un samazināt atkarību no tiešas radioredzamības starp operatoru un lidaparātu.
Pēc Ukrainas ekspertu vērtējuma Krievijas bezpilota sistēmās šādas tehnoloģijas izmantotas jau aptuveni divus gadus.
Izdevums raksta, ka Krievija veido arī plašākus retranslācijas tīklus, kuru darbībā var tikt izmantotas sauszemes stacijas Krievijas un Baltkrievijas teritorijā.
Tomēr ziņojumi par iespējamu slepenu retranslācijas mezglu izvietošanu Ukrainas pilsētās pagaidām nav neatkarīgi apstiprināti.
Militāro analītiķu vērtējumā abu pušu interese par šādām tehnoloģijām ir likumsakarīga. Pieaugot elektroniskās karadarbības intensitātei, arvien nozīmīgāka kļūst spēja uzturēt stabilus sakarus ar bezpilota lidaparātiem sarežģītā elektromagnētiskajā vidē.
Tas nozīmē, ka konkurence starp Krieviju un Ukrainu norisinās ne tikai jaunu dronu un raķešu izstrādē, bet arī to vadības un sakaru infrastruktūras attīstībā.
Ko Kerčas tilta zaudēšana nozīmē Krievijas armijai?
Kerčas šauruma tilts, ko Krievija uzbūvēja pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā, ir aptuveni 19 kilometrus garš autoceļa un dzelzceļa savienojums.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas izmantots gan civilajai satiksmei, gan Krievijas militāro kravu pārvadāšanai uz okupēto pussalu.
Īpaši nozīmīgs ir tilta dzelzceļa savienojums, jo pa to iespējams pārvadāt lielus munīcijas, degvielas un militārās tehnikas apjomus.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pēc 17. novembra uzbrukuma paziņoja, ka tilta autoceļa daļa vairs nav izmantojama, savukārt dzelzceļa tilts saglabājies, bet ir bojāts.
ISW vērtējumā veiksmīgais uzbrukums liecina gan par Ukrainas tāldarbības ieroču attīstību, gan par spēju ilgstoši vājināt Krievijas pretgaisa aizsardzību.
Tomēr būtiski nošķirt tilta fiziskos bojājumus no tā ilgtermiņa militārās ietekmes.
Pēc 17. novembra uzbrukuma Krievija spēja daļēji atjaunot dzelzceļa kustību, bet 19. novembra rītā pēc atkārtota trieciena tā tika atkal apturēta.
Pilnīga savienojuma atjaunošanas perspektīva pagaidām nav zināma.
Krievijai joprojām pieejami arī alternatīvi sauszemes apgādes maršruti caur okupētajām Ukrainas dienvidu teritorijām. Tādēļ Kerčas tilta darbības pārtraukšana automātiski nenozīmē pilnīgu Krimas militāro izolāciju.
Tomēr tā palielina slodzi uz citiem transporta savienojumiem, sarežģī apgādes plānošanu un var piespiest Krievijas armiju izmantot garākus un mazāk efektīvus maršrutus.
Kerčas tilta sagraušanai ir arī ievērojama politiskā nozīme, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins šo infrastruktūras objektu ilgstoši izmantojis kā vienu no Krimas aneksijas simboliem.