"Sargs.lv" pēta: karš par tiltiem – kā Krievija un Ukraina cenšas pārraut pretinieka apgādes ceļus
Dalīties
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlēties sociālo mēdiju, kurā Tu vēlies dalīties ar saturu.
Aizvērt
KONFLIKTU ZONAS I 17.11.2026 ISW / Reuters / The War Zone / RUSI / OSW / Radio Brīvā Eiropa / Human Rights Watch / Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja / The Kyiv Independent / Sargs.lvkaršKrievijamilitārs konfliktsUkraina
Foto: Krievijas aviācijas triecienos bojātais Ostrivskas tilts Hersonā, 2025. gada 3. augustā. Avots: Wikimedia
Krievijas un Ukrainas karā tilti kļuvuši par vieniem no nozīmīgākajiem militārajiem mērķiem. Triecieni tiem var pārraut karaspēka apgādi, palēnināt rezervju pārvietošanu un piespiest pretinieku mainīt operāciju plānus. Taču vienlaikus šādi uzbrukumi var paralizēt pilsētu satiksmi, apgrūtināt civiliedzīvotāju evakuāciju un radīt ilgstošas ekonomiskās sekas. 2026. gada novembra vidū šī cīņa iegājusi jaunā posmā – Ukrainas spēki atkārtoti uzbrukuši stratēģiski svarīgajam Krimas tiltam, savukārt Krievija intensificējusi triecienus tiltiem Kijivā un Zaporižjā. Militāro analītiķu vērtējumā notiekošais nav tikai atsevišķu infrastruktūras objektu iznīcināšana, bet gan plašāka cīņa par spēju kontrolēt karaspēka pārvietošanās un apgādes maršrutus. “Sargs.lv” pēta, kā tiltu iznīcināšana ietekmējusi nozīmīgākās kaujas Ukrainā, kādēļ Kerčas šauruma tilts ir īpašs mērķis un vai tiltu karš var ietekmēt arī turpmāko Krievijas agresijas gaitu.
Tiltu militārā nozīme nav jauna. Tie savieno karaspēka vienības ar noliktavām, dzelzceļu, degvielas piegādēm un rezervēm. Taču mūsdienu karā precīzijas ieroči un bezpilota lidaparāti ļauj sistemātiski apdraudēt infrastruktūru dziļi aizmugurē. Savukārt inženieru vienības, pontoni un alternatīvie maršruti dod iespēju pielāgoties. Tādēļ tiltu karš ir nevis atsevišķu sprādzienu, bet ilgstošas cīņas par loģistiku stāsts.
Novembra triecieni: cīņa par Krimas un Ukrainas tiltiem
Naktī uz 16. novembri Ukrainas spēki uzbruka Kerčas šauruma tiltam, kas savieno Krievijas Krasnodaras novadu ar okupēto Krimu. Pēc uzbrukuma satiksme tika apturēta. Krievijas amatpersonas sākotnēji apgalvoja, ka bojājumi ir nelieli, un vēlāk ierobežotā apjomā atjaunoja automobiļu kustību. Naktī uz 17. novembri sekoja vēl viens trieciens, pēc kura tilts atkārtoti tika slēgts. Publiskotajos attēlos bija saskatāmi nopietni autoceļa konstrukcijas bojājumi, taču bojājumu pilnais apmērs un dzelzceļa daļas stāvoklis tobrīd vēl nebija neatkarīgi apstiprināts.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) 16. novembra analīzē uzbrukumus saistīja ar Ukrainas ilgstošajiem centieniem vājināt Krievijas sauszemes apgādes maršrutus. Institūts norādīja arī uz Krievijas militāro komentētāju neapmierinātību ar tik nozīmīga objekta aizsardzību. Vienlaikus atsevišķu blogeru apgalvojumi par trāpījumu skaitu nav uzskatāmi par neatkarīgi pārbaudītiem faktiem.
Krievija savukārt 16.-17. novembrī veica triecienus transporta infrastruktūrai Ukrainā. Tika ziņots par uzbrukumiem Kijivas tiltiem pār Dņepru un Preobraženska tiltam Zaporižjā. Kijivā satiksmes ierobežojumi ietekmēja arī sabiedrisko transportu; līdztekus tiltiem triecieni skāra citu infrastruktūru. ISW vērtējumā Krievijas uzbrukumu mērķis Zaporižjas virzienā varētu būt Ukrainas spēku apgādes sarežģīšana. Tomēr militārie mērķi jānošķir no faktiskajām sekām, kas skar arī pilsētu iedzīvotājus.
Kāpēc Kerčas tilts ir īpašs mērķis?
Krimas tilts pēc 2022. gada sprādziena. Avots: Wikimedia
Aptuveni 19 kilometrus garo autoceļa un dzelzceļa tiltu Krievija uzbūvēja pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Satiksme pa autoceļu tika atklāta 2018. gadā. Tas kļuva gan par Krievijas kontroles simbolu, gan par militārās loģistikas maršrutu, pa kuru iespējams pārvadāt tehniku, karavīrus, degvielu un munīciju.
Īpaši nozīmīga ir dzelzceļa satiksme: vilcienos iespējams pārvadāt daudz lielāku kravu apjomu nekā atsevišķos kravas automobiļos. Tomēr Kerčas tilts nav vienīgais savienojums ar Krimu. Pēc 2022. gada Krievija izmanto arī sauszemes koridoru caur okupētajām Ukrainas dienvidu teritorijām. Tieši tādēļ tilta slēgšana automātiski nenozīmē pussalas izolāciju – tā palielina slodzi uz alternatīvajiem maršrutiem, kas arī prasa laiku, degvielu un aizsardzības resursus.
Pirmais plašas rezonanses uzbrukums tiltam notika 2022. gada 8. oktobrī. Sprādzienā tika bojāta autoceļa daļa, bet uz dzelzceļa tilta aizdegās degvielas cisternas. Krievijas puse sprādzienu saistīja ar kravas automašīnā ievietotu spridzekli; Ukrainas Drošības dienests vēlāk uzņēmās atbildību par operāciju. Lielbritānijas militārais izlūkdienests vērtēja, ka bojājumi vēl vairāk sarežģīja Krievijas dienvidu grupējuma apgādi.
2023. gada 17. jūlijā tiltu sabojāja Ukrainas jūras droni. Savukārt 2025. gada jūnijā Ukrainas Drošības dienests paziņoja par zemūdens sprādzienu pie tilta balstiem. Ukrainas apgalvojumi par šīs operācijas radīto bojājumu apmēru netika neatkarīgi apstiprināti. Vairākkārtējie uzbrukumi tomēr parāda, ka Krievijai nepieciešams pastāvīgi ieguldīt līdzekļus tilta aizsardzībā un remontā.
Kerčas tiltam ir arī politiskā nozīme. Katrs trieciens objektam, ko Maskava ilgstoši demonstrējusi kā savas kontroles simbolu, rada informatīvu efektu. Taču šo iespaidu nedrīkst uztvert kā izmērāmu militāru rezultātu: lai secinātu, ka uzbrukums vājinājis Krievijas spēkus frontē, jāvērtē kravu plūsmas, satiksmes ierobežojumu ilgums un apgādes traucējumi.
Hersona: kad tiltu bojāšana palīdz mainīt frontes līniju
Sagrautais Antonivkas tilts pie Hersonas. Avots: Wikimedia
Viens no uzskatāmākajiem tiltu triecienu militārās ietekmes piemēriem ir Ukrainas 2022. gada pretuzbrukums Hersonas apgabalā. Krievijas spēki tur kontrolēja teritorijas Dņepras labajā krastā, bet to apgāde bija atkarīga no nedaudziem šķērsošanas punktiem – Antonivkas autoceļa un dzelzceļa tiltiem, kā arī savienojuma pie Nova Kahovkas hidroelektrostacijas.
Ukrainas spēki ar precīzijas artilēriju, tostarp HIMARS, atkārtoti apšaudīja šos savienojumus. 2022. gada vasarā smagā transporta pārvietošanās pa Antonivkas tiltu kļuva arvien grūtāka. Krievija izmantoja prāmjus un pontonu pārceltuves, tomēr šādi risinājumi nevarēja pilnībā aizstāt pastāvīgo tiltu caurlaidību.
Apgādes sarežģīšana notika vienlaikus ar Ukrainas sauszemes uzbrukumiem, triecieniem munīcijas noliktavām un komandpunktiem. Novembrī Krievija atkāpās no Dņepras labā krasta, un 11. novembrī Ukraina atbrīvoja Hersonu. RUSI pētnieki šo operāciju analizējuši kā piemēru tam, kā sistemātiska pretinieka loģistikas vājināšana var atbalstīt sauszemes karadarbību.
Vienlaikus būtu neprecīzi sacīt, ka Hersonu atbrīvoja tikai tiltu apšaude. Krievijai izdevās organizēti pārvest ievērojamu daļu karaspēka pāri upei. Lēmumu atkāpties ietekmēja vairāku militāru faktoru kopums. Tieši šī atšķirība ir svarīga, analizējot arī jaunākos triecienus Krimas tiltam.
Čonhara un Kurska: tiltu karš turpinās citos virzienos
2023. gada jūnijā Ukraina uzbruka Čonharas tiltam, kas savieno Krimu ar okupētajām Ukrainas dienvidu teritorijām. Tilta bojājumu dēļ satiksme tika ierobežota, un Krievijai nācās izmantot apvedceļus. Ukrainas triecieni šiem savienojumiem sakrita ar tās pretuzbrukuma operācijām dienvidu frontē. Tomēr alternatīvu ceļu esamība liedza pilnībā pārtraukt Krimas apgādi.
Cits piemērs bija 2024. gada augusta kaujas Krievijas Kurskas apgabalā, kad Ukraina uzbruka trim tiltiem pār Seimas upi. Pēc pastāvīgo savienojumu bojāšanas Krievija izvietoja pagaidu pārceltuves; Ukrainas spēki ziņoja par triecieniem arī tām. Šeit īpaši skaidri redzama abu pušu sacensība: viena puse cenšas ierobežot pārvietošanos, otra – pēc iespējas ātrāk atjaunot šķērsošanas iespējas.
Abos gadījumos būtiskākā nav tiltu iznīcināšana pati par sevi, bet piespiedu izmaiņas apgādes organizācijā. Ja kravas jāpārvadā pa garākiem ceļiem vai jāizmanto pagaidu pārceltuves, palielinās transporta noslodze un nepieciešamie resursi. Taču faktiskā ietekme uz kaujām atkarīga no maršrutu caurlaidības un militārās situācijas kopumā.
Krievijas triecieni: kad tiek pārrauti arī civiliedzīvotāju kustības ceļi
Tiltu iznīcināšanai ir arī smagas humanitārās sekas. 2022. gada jūnijā Krievijas spēki kaujās par Severodonecku sagrāva savienojumus pār Donesas upi, sarežģījot gan Ukrainas spēku pārvietošanos, gan civiliedzīvotāju evakuāciju.
2025. gada augustā Krievijas aviācijas triecienos cieta tilts, kas savieno Hersonas Korabeļnijas rajonu ar pārējo pilsētu. Vietējās varasiestādes aicināja iedzīvotājus evakuēties un brīdināja par iespējamiem pārtikas, medicīniskās palīdzības un citu preču piegādes traucējumiem. Šis gadījums atgādina, ka viens infrastruktūras objekts vienlaikus var kalpot gan militārajām, gan civilajām vajadzībām.
Starptautiskās humanitārās tiesības neparedz, ka jebkurš tilts automātiski būtu likumīgs militārs mērķis. Tas par tādu var kļūt, ja efektīvi veicina militāru darbību un tā neitralizēšana konkrētajos apstākļos sniedz noteiktu militāru priekšrocību. Arī tad joprojām ir spēkā pienākums ievērot samērīguma un piesardzības principus: paredzamais nejaušais kaitējums civiliedzīvotājiem nedrīkst būt pārmērīgs salīdzinājumā ar sagaidāmo konkrēto un tiešo militāro ieguvumu.
Tāpēc katrs uzbrukums jāvērtē atsevišķi. Nedz tilta izmantošana civilajai satiksmei, nedz vispārīgs apgalvojums par tā militāru nozīmi viens pats neatbild uz jautājumu par trieciena likumību. Jāņem vērā arī evakuācijas iespējas, piekļuve medicīniskajai palīdzībai un citas paredzamās sekas iedzīvotājiem.
Vai sabojāts tilts nozīmē zaudētu kauju?
Ukrainas armijas iznīcināts Krievijas pontonu tilts. Avots: Ukrainas Aizsardzības ministrija
Militārajā analīzē jānošķir trīs dažādas situācijas. Pirmā – tilta satiksme tiek īslaicīgi apturēta drošības apsvērumu vai bojājumu pārbaudes dēļ. Otrā – konstrukcija saglabājas, bet pa to vairs nevar pārvietot smagu tehniku vai intensīvu kravu plūsmu. Trešā – tilts ir ilgstoši nelietojams un tā vietā nepieciešams cits savienojums. Šīm situācijām ir atšķirīga ietekme uz karaspēka apgādi.
Svarīga ir arī transporta veidu atšķirība. Dzelzceļa pārvadājumus ne vienmēr iespējams ātri aizstāt ar automobiļiem: vienas lielas kravas pārvietošanai var būt vajadzīgi daudzi transportlīdzekļi, vadītāji un papildu degviela. Turklāt alternatīvie maršruti var šķērsot jau noslogotus ceļus un ierobežotas caurlaidības mezglus.
Taču pretiniekam ir pielāgošanās iespējas – pontonu tilti, prāmji, apvedceļi un remonta vienības. Tāpēc triecienu rezultātu nosaka tas, cik ilgi bojājumi saglabājas un vai tie sakrīt ar citām problēmām. Hersonas operācija pierādīja, ka loģistikas ierobežošana var būt būtisks priekšnoteikums plašākam panākumam, nevis automātiska uzvaras garantija.