Krievijas armijas milzīgie zaudējumi bremzē ofensīvu Ukrainā, kamēr aug dokumentēto kara noziegumu apmērs

KONFLIKTU ZONAS I 16.11.2026
Politico / The Hill / Ukrinform / CSIS / ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā / Human Rights Watch / Starptautiskā Krimināltiesa / The Kyiv Independent / Sargs.lv
Kara upurikaršKrievijaterorismsUkraina
Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma sekas Kijivā, 2025. gada 24. aprīlī.
Foto: Wikimedia

Krievijas karaspēka virzība Ukrainā šogad kļuvusi ievērojami lēnāka, bet Maskava turpina ofensīvu, neraugoties uz desmitiem tūkstošu karavīru zaudējumiem ik mēnesi. Vienlaikus starptautiskās cilvēktiesību organizācijas dokumentē arvien jaunus pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem – civiliedzīvotāju nogalināšanu, Ukrainas karagūstekņu sistemātisku spīdzināšanu, uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un bērnu piespiedu pārvietošanu. Kamēr Ukrainas desanta triecienvienību komandieris ģenerālmajors Olehs Apostols norāda, ka Krievijas zaudējumi arvien vairāk ierobežo tās spēju sasniegt operacionālus panākumus, ASV militārais eksperts Džons Fērlambs izdevumā “The Hill” Krievijas īstenoto zvērību mērogu salīdzina ar Otrā pasaules kara laikā pastrādātajiem noziegumiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā tuvojas piektajai gadadienai, taču, neraugoties uz milzīgajiem cilvēku un militārās tehnikas zaudējumiem, Maskava nav atteikusies no centieniem militāri pakļaut Ukrainu. Tomēr jaunākie Ukrainas militārpersonu un Rietumvalstu analītiķu vērtējumi liecina, ka Krievijas karaspēka virzības temps ir būtiski samazinājies.

Tikmēr ārpus tiešās frontes līnijas turpinās Krievijas raķešu, trieciendronu un aviācijas bumbu uzbrukumi Ukrainas pilsētām un civilajai infrastruktūrai. ANO dati rāda, ka 2026. gadā bojāgājušo un ievainoto civiliedzīvotāju skaits ir ievērojami pieaudzis, bet starptautiskie izmeklētāji turpina vākt pierādījumus par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

Šīs divas kara dimensijas – militārās ofensīvas augstā cena un civiliedzīvotājiem nodarītais posts – atspoguļo Krievijas agresijas ilgstošo ietekmi gan uz kaujaslauku, gan Ukrainas sabiedrību.

Krievijas ofensīva zaudē tempu, neraugoties uz skaitlisko pārsvaru

Kā vēsta “Politico”, Ukrainas Bruņoto spēku desanta triecienvienību komandieris ģenerālmajors Olehs Apostols atzinis, ka Krievijas uzbrukumu temps ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem kara posmiem.

Viņa vērtējumā viens no galvenajiem iemesliem ir Krievijas armijas lielie personāla zaudējumi, kas pakāpeniski ierobežo vienību spēju uzturēt intensīvas uzbrukuma operācijas.

“Ja mēneša laikā viņiem izdodas ieņemt tikai vienu meža joslu, to diez vai var uzskatīt par operacionālu panākumu, uz kura pamata iespējams attīstīt turpmāku uzbrukumu,” norāda ģenerālmajors.

Krievijas armija joprojām izmanto savu skaitlisko pārsvaru, lai īstenotu uzbrukumus dažādos frontes sektoros, taču nelieli taktiskie ieguvumi ne vienmēr pārvēršas nozīmīgās izmaiņās kaujaslauka situācijā.

Tas īpaši attiecas uz kaujām Donbasa reģionā, kur Krievijas spēki turpina centienus virzīties uz priekšu Pokrovskas, Dobropiļļas un Kostiantinivkas apkārtnē.

Kā norāda O. Apostols, Ukrainas bruņotajiem spēkiem izšķiroši svarīgi ir nevis par katru cenu uzsākt plašas pretuzbrukuma operācijas, bet izvēlēties tādus uzbrukuma virzienus, kuros pastāv reālas iespējas sasniegt panākumus un vienlaikus ierobežot savu karavīru zaudējumus.

“Jāuzbrūk tur, kur ir iespēja gūt panākumus,” uzsver komandieris.

Tādēļ Ukrainas bruņotie spēki arvien biežāk priekšroku dod ierobežotām pretuzbrukuma operācijām, kuru mērķis ir stabilizēt frontes līniju, iznīcināt pretinieka vienības un neļaut Krievijai attīstīt ofensīvu.

Saskaņā ar O. Apostola sniegto informāciju divu šādu operāciju rezultātā Ukrainas spēkiem šogad izdevies atgūt vairāk nekā 800 kvadrātkilometru teritorijas. Šis skaitlis ir Ukrainas komandiera vērtējums, un to neatkarīga pārbaude kara apstākļos ir sarežģīta.

NATO: Krievija mēnesī zaudē vairāk nekā 40 000 karavīru

Par Krievijas militāro zaudējumu apmēru liecina arī NATO vadības publiskotās aplēses.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite 11. novembrī, uzstājoties forumā “Atlantic Future Forum”, norādīja, ka pēdējos mēnešos Krievija Ukrainā ik mēnesi zaudējusi vairāk nekā 40 000 karavīru, ieskaitot bojāgājušos un smagi ievainotos.

Saskaņā ar viņa sniegto informāciju sākotnējās aplēses liecina, ka oktobrī šis skaitlis varētu būt pārsniedzis pat 50 000.

Rite uzsvēra, ka šādu zaudējumu apmērs ir ārkārtīgi augsts, salīdzinot to ar ASV karavīru bojāgājušo skaitu Vjetnamas kara laikā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka NATO minētie ikmēneša zaudējumi ietver gan kritušos, gan smagi ievainotos, tādēļ tie nav tieši pielīdzināmi tikai bojāgājušo skaitam citos konfliktos.

Plašāku priekšstatu par Krievijas militārajiem zaudējumiem sniedz arī Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) 2026. gada vasarā publicētais pētījums.

Saskaņā ar CSIS aplēsēm no pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī līdz 2026. gada jūnijam Krievijas bruņotie spēki cietuši aptuveni 1,4 miljonus personāla zaudējumu, ieskaitot bojāgājušos, ievainotos un bezvēsts pazudušos. No tiem aptuveni 400 000 līdz 450 000 varētu būt krituši.

Arī Ukrainas bruņotie spēki šajā laikā cietuši ļoti lielus zaudējumus. CSIS vērtējumā tie varētu būt 525 000 līdz 625 000 karavīru, tostarp aptuveni 125 000 līdz 150 000 bojāgājušo.

Šie skaitļi ir analītiskas aplēses, nevis pilnībā pārbaudīta militārā statistika, jo neviena no karojošajām pusēm nepublisko visaptverošu, neatkarīgi verificētu informāciju par saviem zaudējumiem.

Tomēr aplēses uzskatāmi parāda kara augsto cenu un to, cik ievērojami resursi Krievijai nepieciešami pat salīdzinoši nelielu teritoriālo ieguvumu sasniegšanai.

Karogi ieņemtās pozīcijās vēl nenozīmē teritorijas kontroli

O. Apostols norāda arī uz Krievijas militārās propagandas lomu priekšstata veidošanā par situāciju frontē.

Pēc viņa teiktā, Krievijas spēki atsevišķos gadījumos nosūta nelielas karavīru grupas uz strīdīgām vai Ukrainas kontrolētām teritorijām, lai tās tur paceltu Krievijas karogu un nofilmētu šķietamu teritorijas ieņemšanu.

Šādus materiālus pēc tam iespējams izmantot propagandas ziņojumos, radot iespaidu par ievērojamiem panākumiem kaujaslaukā.

“Krievijas karogs noteiktā pozīcijā vēl nenozīmē, ka šī pozīcija patiešām ir ieņemta un tiek noturēta,” skaidro ģenerālmajors.

Viņš pieļauj, ka šādi gadījumi var būt saistīti arī ar nepatiesiem ziņojumiem Krievijas militārās vadības struktūrā, zemāka līmeņa komandieriem cenšoties demonstrēt augstākajai vadībai labākus rezultātus, nekā faktiski sasniegti.

Ukrainas komandiera vērtējumā veiksmīgām pretuzbrukuma operācijām ir ne tikai militāra, bet arī politiska nozīme. Tās demonstrē sabiedrotajiem, ka Ukraina joprojām spēj efektīvi pretoties Krievijas agresijai, un vienlaikus apstrīd Maskavas apgalvojumus par Ukrainas pretošanās bezperspektivitāti.

Tomēr militārās neveiksmes un augstie zaudējumi pagaidām nav likuši Kremlim atteikties no agresīvās stratēģijas.

Krievijas kara noziegumu mērogu salīdzina ar Otro pasaules karu

Līdztekus ziņām par Krievijas karaspēka zaudējumiem arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta okupācijas spēku pastrādātajiem kara noziegumiem.

ASV atvaļinātais pulkvedis, militārais eksperts Džons Fērlambs (John Fairlamb), kurš vairāk nekā četras desmitgades dienējis ASV armijā un strādājis Aizsardzības ministrijas struktūrās, izdevumā “The Hill” publicētā viedokļrakstā norāda, ka Krievijas īstenoto zvērību apmērs un sistemātiskums atgādina Otrā pasaules kara laikā pastrādātos noziegumus.

Eksperts īpaši izceļ pierādījumus par Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu, seksuālu vardarbību, civiliedzīvotāju deportācijām un uzbrukumiem dzīvojamām ēkām, skolām, slimnīcām un komunālās infrastruktūras objektiem.

Viņš uzsver, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma starptautiskās organizācijas, žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un Ukrainas izmeklēšanas iestādes apkopojušas plašu pierādījumu klāstu par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Viņa vērtējumā īpaši satraucoši ir ziņojumi par Krievijas dronu operatoru apzinātiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem frontes tuvumā. Ukrainā šāda rīcība ieguvusi apzīmējumu “cilvēku safari”.

Fērlambs uzsver, ka kara apstākļi neatceļ starptautiskajās tiesībās paredzēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību. Militāra nepieciešamība nevar attaisnot spīdzināšanu, apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, ārpustiesas nāvessodus vai nelikumīgu deportāciju.

Salīdzinājums ar Otro pasaules karu ir eksperta vēsturiskais un morālais vērtējums, nevis starptautiskas tiesas konstatējums par abu konfliktu noziegumu statistisku līdzvērtību.

Starptautiskie izmeklētāji dokumentē sistemātisku karagūstekņu spīdzināšanu

Fērlamba paustās bažas apstiprina arī neatkarīgu cilvēktiesību organizāciju apkopotie pierādījumi par Krievijas izturēšanos pret Ukrainas karagūstekņiem.

Starptautiskā organizācija “Human Rights Watch” 2025. gada decembrī publicēja ziņojumu, kurā secināja, ka Krievijas varas iestādes un militārpersonas sistemātiski pakļāvušas Ukrainas karagūstekņus fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai.

Bijušie gūstekņi aprakstījuši regulāru piekaušanu, pazemošanu, draudus, nepietiekamu uzturu, medicīniskās palīdzības liegšanu un turēšanu necilvēcīgos apstākļos.

Organizācijas secinājumi liecina, ka vardarbība daudzos gadījumos nav bijusi atsevišķu karavīru patvaļīga rīcība, bet gan plaši izplatīta prakse dažādās ieslodzījuma vietās.

Līdzīgus pārkāpumus dokumentējusi arī ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā, kas intervējusi simtiem no Krievijas gūsta atbrīvotu Ukrainas karavīru.

Saskaņā ar Ženēvas konvencijām karagūstekņiem jānodrošina humāna attieksme, bet viņu spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās pret viņiem ir aizliegta.

Šādu pārkāpumu sistemātiska dokumentēšana ir būtiska gan individuālas kriminālatbildības noteikšanai, gan iespējamai noziedzīgu darbību organizēšanas un vadības ķēžu izmeklēšanai.

ANO: civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā turpina pieaugt

Starptautisko organizāciju jaunākie dati rāda, ka Krievijas uzbrukumu radītais apdraudējums civiliedzīvotājiem 2026. gadā nav mazinājies.

Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas 15. oktobrī publicēto ziņojumu no 2026. gada janvāra līdz septembrim Ukrainā nogalināti vismaz 2570 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 211 guvuši ievainojumus.

Kopējais bojāgājušo un ievainoto skaits šajos deviņos mēnešos bijis par 59% lielāks nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedzis 2024. gada rādītājus.

Tikai septembrī vien ANO dokumentēja vismaz 328 nogalinātus un 2105 ievainotus civiliedzīvotājus.

Vairāk nekā puse septembra civiliedzīvotāju upuru bija saistīti ar tāldarbības raķešu un dronu uzbrukumiem, savukārt aptuveni 23% gadījumu cēlonis bija tuvas darbības bezpilota lidaparātu izmantošana.

ANO īpaši brīdinājusi par apdraudējumu civiliedzīvotājiem frontes tuvumā, kur dronu klātbūtne var padarīt bīstamu pat pārvietošanos pēc pārtikas, medicīniskās palīdzības saņemšanu vai evakuāciju.

Par kara ietekmi uz civiliedzīvotājiem liecina arī 2. novembrī notikušais Krievijas aviācijas trieciens Komišuvahas apdzīvotajai vietai Zaporižjas apgabalā.

Tur vadāmās aviācijas bumbas trāpīja skolas ēkai, pie kuras civiliedzīvotāji bija pulcējušies humānās palīdzības saņemšanai. Saskaņā ar ANO 3. novembra paziņojumu vietējās varas iestādes tobrīd ziņoja par vismaz 31 bojāgājušo un pieciem ievainotajiem, bet glābšanas darbi vēl turpinājās.

ANO pārstāvji uzsvēra, ka informācija par humānās palīdzības izsniegšanu iepriekš bijusi publiski pieejama un uzbrukums, pēc sākotnējā izvērtējuma, varētu būt pretrunā starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipiem.

Šie gadījumi parāda, ka Krievijas agresijas radītais apdraudējums civiliedzīvotājiem saglabājas ļoti augsts arī laikā, kad tās sauszemes spēku virzība frontē ir palēninājusies.

Militārā izsīkšana nenozīmē kara beigas

Krievijas lielie personāla zaudējumi un tās ofensīvas palēnināšanās liecina par pieaugošām militārām izmaksām, tomēr tie paši par sevi nenozīmē, ka Maskava tuvākajā laikā būtu gatava pārtraukt karu.

Krievijas bruņotie spēki turpina uzbrukuma operācijas, savukārt gaisa triecieni Ukrainas pilsētām un kritiskajai infrastruktūrai rada arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paudis vērtējumu, ka Maskava, nespējot sasniegt vēlamos rezultātus kaujaslaukā, cenšas vājināt Ukrainas sabiedrības pretošanās gribu ar raķešu un dronu uzbrukumiem, īpaši mērķējot uz infrastruktūru pirms ziemas.

Šis ir NATO ģenerālsekretāra skaidrojums Krievijas stratēģijai. Lai arī militārā spiediena un triecienu pret civilajiem objektiem pieaugums novērojams vienlaikus, katra konkrētā uzbrukuma motivācija un iespējamā noziedzīgā atbildība jāvērtē, pamatojoties uz pierādījumiem.

Vienlaikus Ukrainas bruņoto spēku spēja stabilizēt fronti un īstenot lokālas pretuzbrukuma operācijas demonstrē, ka Krievijas skaitliskais pārsvars nenodrošina automātisku operacionālu izrāvienu.

Tādējādi 2026. gada nogalē Krievijas sākto karu raksturo divas būtiskas tendences: arvien augstāka militārā cena par nelieliem teritoriālajiem ieguvumiem un nepārtraukta, smaga ietekme uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.