Saskaņā ar Ukrainas monitoringa kanālu un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) pētnieku publiskoto informāciju, ap pusnakti tilta virzienā raidītas četras Ukrainas ražojuma spārnotās raķetes "FP-5 Flamingo". Viena no tām trāpījusi 227 metrus garajai autotransporta arkai tilta centrālajā daļā virs kuģošanas kanāla, liekot konstrukcijai kopā ar piegulošo brauktuves posmu iebrukt ūdenī.
To, ka operācijā izmantotas tieši pašmāju raķetes "Flamingo", netieši apstiprinājis gan raķešu ražotājuzņēmuma "Fire Point" līdzīpašnieks un galvenais inženieris Deniss Štiliermans, gan Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Savukārt Ukrainas prezidenta pilnvarotais sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks sociālajos tīklos notikušo komentēja īsi: "Krimas tilts. Pakļauts sankcijām."
Postījumu likvidēšana var prasīt vairāk nekā gadu
Maskavas ieceltais okupētās Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs un krievijas Transporta ministrija bija spiesti apstiprināt, ka gan autotransporta, gan dzelzceļa satiksme pār tiltu ir apturēta. Lai gan krievijas varasiestādes tradicionāli apgalvo, ka cietušo nav un speciālisti tikai "novērtē situāciju", Kremlis jau paziņojis par īpašas valdības komisijas izveidi seku likvidēšanai premjerministra vietnieka Marata Husnuļina vadībā.
Ukrainas militārie eksperti norāda, ka šoreiz nodarītie postījumi ir daudz smagāki nekā iepriekšējos uzbrukumos 2022. gada oktobrī, 2023. gada jūlijā un 2025. gada jūnijā, kad satiksmi izdevās salīdzinoši ātri atjaunot.
"Uzskatu, ka šī posma atjaunošana prasīs ne tikai mēnešus, bet gadu vai pat ilgāk. Sabrukusī tilta konstrukcija sver aptuveni 6000 tonnu. To nav iespējams samontēt virs atklāta ūdens - būs nepieciešami ilgstoši būvdarbi krastā un smagā tehnika, turklāt konstrukcijas garuma dēļ to nevar aizstāt ar pagaidu risinājumiem," izdevumam "Kyiv Independent" norādīja Ukrainas militārās aviācijas eksperts Andrijs Haruks.
Savukārt bijušais Ukrainas Gaisa spēku virsnieks Anatolijs Hrapčinskis uzsver, ka spēcīgais hidrodinamiskais un seismiskais trieciens pa tilta balstiem neizbēgami radīs nopietnus ierobežojumus arī blakus esošajai dzelzceļa līnijai, kurai būs nepieciešamas ilgstošas tehniskās pārbaudes un slodzes samazinājums. Ņemot vērā, ka Kerčas prāmju pārceltuve jau iepriekš bija izvesta no ierindas, okupācijas spēki Krimā faktiski zaudējuši pilnvērtīgu operatīvo apgādes savienojumu ar kontinentālo krieviju.
Trieciens nepilnu diennakti pēc dronu uzbrukuma
Raķešu uzbrukums sekoja nepilnas 24 stundas pēc vērienīga Ukrainas dronu trieciena 16. novembra rītā, kad tilta virzienā tika raidīti aptuveni 100 bezpilota lidaparāti. Toreiz viena drona kaujas galviņa trāpīja labās puses arkai Krimas pusē, liekot konstrukcijai sasvērties par aptuveni 15 grādiem un deformējot brauktuvi. Lai gan Maskava sākotnēji centās šos bojājumus pasniegt kā nebūtiskus, satiksme bija paralizēta vairāk nekā 16 stundas.
19 kilometrus garais Krimas tilts, kura būvniecība izmaksāja aptuveni četrus miljardus ASV dolāru, tika uzcelts pēc tam, kad krievija 2014. gadā nelikumīgi okupēja un anektēja Krimas pussalu. Tā autotransporta daļu atklāja 2018. gadā, bet dzelzceļa satiksmi - 2019. gadā. Līdz šim tilts kalpoja ne tikai kā galvenais loģistikas koridors krievijas karaspēka apgādei Ukrainas dienvidos, bet arī kā viens no centrālajiem Kremļa propagandas un okupācijas varas simboliem.