Pastiprinājušies Krievijas raķešu uzbrukumi Ukrainai: Vai okupantu raķešu krājumi izsīks?

Janvārī Ukrainas Aizsardzības izlūkošana dienests ziņoja, ka krievi ražo ne tikai stratēģiskās raķetes, bet arī aptuveni tikpat daudz (aptuveni 130 vienības mēnesī) stratēģiski taktiskās raķetes (piemēram, "Kh-31", "Kh-59" u. c., kuru darbības rādiuss ir no 100 līdz 400 km).

Šie dati sniedz diezgan nepatīkamu atbildi uz jautājumu, kāpēc Krievija izšauj daudz vairāk raķešu nekā agrāk un kāpēc tās krājumi vēl nav izsmelti. Analizējot triecienus, kas vērsti pret Ukrainas pilsētām, kuras atrodas tālu no kara zonas, bieži vien netiek ņemtas vērā mazāka darbības rādiusa raķetes, kuras Maskava daudz biežāk nekā pērn izmanto arī pret apdzīvotām vietām tuvāk kaujas laukam.

2023. gada rudenī lielākā daļa ekspertu bija vienisprātis, ka Krievija, tāpat kā iepriekšējā ziemā, kad darbojas centralizētās siltumapgādes sistēmas, galveno uzmanību pievērsīs Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektu apšaudei.

Ziemas mēnešos Krievija galvenokārt vērsās pret Ukrainas rūpniecības objektiem un aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem. Kad ziema tuvojās beigām, Krievijas spēki pēkšņi mainīja taktiku un sāka vērsties pret Ukrainas enerģētikas nozari.

Tā kā Krievija pagājušajā vasarā Tatarstānā uzsāka "Shahed" ražošanu un līdz 2025. gada vasarai plāno saražot 6000 bezpilota lidaparātu, nav iemesla gaidīt to trūkumu.

Krievi aktīvi cenšas atrast un iznīcināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, vienlaikus veicot uzbrukumus ar Irānā ražotiem "Shahed" bezpilota lidaparātiem.

Šim nolūkam viņi ir izmantojuši iepriekš minētās stratēģiski taktiskās raķetes (piemēram, Kh-31 vai Kh-59). Šīs raķetes, lai gan to darbības rādiuss ir salīdzinoši neliels (atkarībā no modifikācijas - no 100 līdz 300 km), galvenokārt izmanto, lai uzbruktu pretgaisa aizsardzības sistēmām, jo īpaši radaru stacijām, kas jāiznīcina pirms liela mēroga trieciena.

Image

"Kh-31 ir tipiska pretradara raķete, savukārt Kh-59 var palaist no gandrīz visu tipu "Sukhoi" (Su) lidmašīnām, tāpēc, kad vien iespējams, krievi tās izmanto pret frontes pilsētām," intervijā "Ukrainska Pravda" sacīja aviācijas eksperts Valērijs Romanenko.

Ja pagājušā gada sākumā uzbrukumus ar stratēģiski taktiskām raķetēm varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, tad kopš 2024. gada janvāra vien krievi ir izmantojuši vairāk nekā 100 "Kh-59" raķetes.

Ir mainījusies arī krievu pieeja attiecībā uz tālākā darbības rādiusa ieročiem.

Pagājušajā gadā galvenie Krievijas izmantotie tālās darbības rādiusa ieroči bija raķetes "Kh-101" un "Kalibr". Situācija 2024. gadā ir citāda. Atšķirība ir saistīta ar raķešu "Kalibr" izmantošanu.

Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība ziņo, ka kopš 2024. gada sākuma krievi ir izšāvuši mazāk nekā 20 raķešu "Kalibr" (janvārī - 3, februārī - 5, martā - 0, aprīlī - 7, maijā - 4). Kopumā kopš 2022. gada februāra Krievija uz Ukrainu ir izšāvusi vairāk nekā 800 raķešu "Kalibr".

Ukrainas izlūkošanas dienests ziņo, ka Krievijas rīcībā pašlaik ir aptuveni 270 šādas raķetes, kas neliecina par deficītu.

Galvenie šo raķešu nesēji ir kuģi un zemūdenes, taču, ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku panākumus Melnajā jūrā, krievi tās izmanto reti. Piemēram, pašlaik Melnajā jūrā ir tikai divi "Kalibr" nesēji, kuru kopējā kravnesība ir līdz 12 raķetēm.

Valērijs Romaņenko paziņoja, ka vēl viena, acīmredzamāka šo raķešu problēma ir tā, ka tās ir vieglāk notriekt. "Neraugoties uz visām pretenzijām, "Kalibr" ir vienkāršāka raķete nekā "Kh-101", kas labāk manevrē un ir aprīkota ar aizsardzību, proti -  karstuma slazdiem.

Image

Saskaņā ar statistiku "Kalibr" raķešu notriekšanas procents bija pārāk augsts, tāpēc, manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc krievi atteicās no to aktīvas izmantošanas," uzskata eksperts.

Kopš šā gada sākuma Krievija ir meklējusi Ziemeļkorejas palīdzību. Tomēr vairāk nekā puse no plaši reklamētajām Ziemeļkorejas ballistiskajām raķetēm "Kimskanders" (analogas Krievijas "Iskander" KN-23/KN-24) izrādījās bojātas, tāpēc Maskava, šķiet, ir pārtraukusi arī to izmantošanu.

Acīmredzot šī situācija piespieda Kremli virzīt uz priekšu hiperskaņas raķetes "3M22 Zircon" izmantošanu. Pirmo reizi tās izmantošana tika dokumentēta 2024. gada februārī Krievijas uzbrukuma laikā Kijivas apgabalam.

"Zircon" raķete patiesībā joprojām tiek pārbaudīta kaujas izmēģinājumos, jo tās izmantošanas rezultāti nav skaidri. Lai gan tā ir hiperskaņas raķete, tā ir arī spārnotā raķete, un savienojums ar satelītiem tiek izveidots tikai tad, kad tā palēninās līdz 3-4 Mahu ātrumam (1 Mahs ir vienāds ar aptuveni 1225 km/h).

Līdz tam laikam raķete savā lidojumā pieļauj daudz kļūdu, tāpēc tās precizitāte ir ļoti apšaubāma," skaidroja Valērijs Romaņenko.

Lai gan "Zircon" izmantošanas rezultāti un to precizitāte joprojām ir visai pretrunīga, Krievija ir racionalizējusi to ražošanu. Ukrainas Aizsardzības izlūkdienests ziņo, ka tagad Krievijas rīcībā varētu būt pat 40 "Zircon" raķetes, ar iespēju ik mēnesi papildināt arsenālu ar 10 vienībām.

Ziemas beigās Ukrainas Gaisa spēku statistikā parādījās "Kh-69", kas rada lielākas briesmas Ukrainas pilsētām. Šī raķete ir pārveidota "Kh-59" versija, kurai ir palielināts kaujas galviņas svars un darbības rādiuss.

2023. gada septembrī britu ideju laboratorija "International Institute of Strategic Studies" (IISS) ziņoja, ka "Kh-69" ir "gaiss-gaiss" klases spārnotā raķete, kas, visticamāk, ir līdzīga britu raķetēm "Storm Shadow" un vācu raķetēm "Taurus".

No iepriekšējām modifikācijām tā atšķiras ar paaugstinātu aizsardzību pret pārtveršanu. Tās forma, kas ir līdzīga Eiropas raķetēm, ļauj samazināt tās radara redzamību gaisa telpā.

Raķeti "Kh-69" var palaist no daudziem "Su" tipa Krievijas lidaparātiem, bet tās galvenais nesējs ir vismodernākais Krievijas iznīcinātājs "Su-57".