“Foreign Affairs”: Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina apgalvojumi varētu liecināt par gatavošanos karam

Vēl ir pāragri spriest, ko šie notikumi nozīmē. Konflikts nav nedz skaidrs redzams, nedz nenovēršams. Taču Pekinā ir notikušas pārmaiņas, ko politikas veidotāji un uzņēmumu vadītāji visā pasaulē nevar atļauties ignorēt. Ja Ķīnas valdnieks saka, ka gatavojas karam, būtu muļķīgi neuzticēties viņa vārdiem.

1. martā Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) žurnālā tika publicēta eseja "Sji Dzjiņpina vadībā ar armijas stiprināšanu mēs virzīsimies uz priekšu". Esejā tika apgalvots, ka "jāpaātrina valsts aizsardzības un armijas modernizācija". Tā arī aicināja pastiprināt militāro un civilo spēku saplūšanu - Sji politiku, kas paredz, ka privātiem uzņēmumiem un civilajām iestādēm ir jākalpo Ķīnas militārās modernizācijas centieniem. Un, atsaucoties uz runu, ko Sji 2022. gada oktobrī teica Ķīnas militārajiem līderiem, tajā tika aizklāti pausts aizvainojums Amerikas Savienotajām Valstīm: "Saskaroties ar kariem, kas mums var tikt uzspiesti, mums jārunā ar ienaidniekiem viņiem saprotamā valodā un jāizmanto uzvara, lai izcīnītu mieru un cieņu. Jaunajā laikmetā Tautas armija uzstāj uz spēka izmantošanu, lai apturētu karadarbību. Mūsu armija ir slavena ar to, ka tā ir laba karotāja un tai piemīt spēcīgs cīņas gars. Ar šautenēm tā sakāva amerikāņu ekipēto Kuomintanga armiju. Tā sakāva līdz zobiem bruņotāko ienaidnieku pasaulē un Korejas kaujas laukā izspēlēja varenas un majestātiskas kaujas, kas šokēja pasauli un lika raudāt gariem un dieviem."

Likums, kas reglamentē militāros rezervistus, nav vienīgās juridiskās izmaiņas, kas liecina par Pekinas gatavošanos. Februārī Nacionālā Tautas kongresa augstākā padomdevēja institūcija pieņēma lēmumu par Kriminālprocesa likuma atsevišķu noteikumu piemērošanu bruņotajiem spēkiem kara laikā, kas saskaņā ar valsts laikraksta "People's Daily" ziņām piešķir Centrālajai militārajai komisijai pilnvaras koriģēt tiesību normas, tostarp jurisdikciju, aizstāvību un pārstāvību, piespiedu pasākumus, izmeklēšanu, apsūdzību, tiesāšanu un spriedumu izpildi. Lai gan nav iespējams prognozēt, kā šis lēmums tiks izmantots, tas varētu kļūt par ieroci, lai vērstos pret personām, kas iebilst pret Taivānas okupēšanu.

Kopš decembra Ķīnas valdība ir atvērusi arī vairākus valsts aizsardzības mobilizācijas birojus jeb rekrutēšanas centrus visā valstī. Tajā pašā laikā Fudzjanas provinces pilsētās, kas atrodas pāri jūras šaurumam no Taivānas, ir sākts būvēt vai modernizēt pretgaisa patvertnes un vismaz vienu "kara laika neatliekamās palīdzības slimnīcu", kā ziņo Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi. Martā vairākas provinces pilsētas sāka aizliegt ārzemju IP adresēm piekļūt valdības tīmekļa vietnēm, iespējams, lai kavētu Ķīnas gatavošanās karam izsekošanu.

Arī aizejošais premjerministrs Li Kecjangs paziņoja par militāro budžetu 2023. gadam 1,55 triljonu juaņu (aptuveni 224,8 miljardu ASV dolāru) apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā pērn. Arī L. Kecjangs aicināja pastiprināti "gatavoties karam". Rietumu eksperti jau ilgu laiku uzskata, ka Ķīna sniedz pārāk mazu informāciju par saviem aizsardzības izdevumiem. Piemēram, 2021. gadā Pekina apgalvoja, ka tā aizsardzībai tērē 209 miljardus ASV dolāru, bet Stokholmas Starptautiskais miera izpētes institūts patieso summu noteica 293,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Pat Ķīnas oficiālais skaitlis pārsniedz visu ASV Klusā okeāna reģiona līguma sabiedroto militāros izdevumus kopā (Austrālijas, Japānas, Filipīnu, Dienvidkorejas un Taizemes), un var droši domāt, ka Ķīna tērē ievērojami vairāk, nekā tā apgalvo.

Taču, iespējams, nav pārsteidzoši, ka abu sesiju sanāksmēs visizteiksmīgākie brīži bija saistīti ar pašu S. Dzjiņpinu. Ķīnas līderis teica kopumā četras runas - vienu Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences delegātiem, divas Ķīnas Tautas kongresa delegātiem un vienu militārajiem un paramilitārajiem līderiem. Tajās viņš aprakstīja drūmo ģeopolitisko situāciju, izcēla ASV kā Ķīnas pretinieku, mudināja privātos uzņēmumus kalpot Ķīnas militārajiem un stratēģiskajiem mērķiem un atkārtoti uzsvēra, ka viņš uzskata Taivānas un kontinentālās Ķīnas apvienošanu par būtisku, lai sekmīgi īstenotu viņa parakstīto politiku, kuras mērķis ir panākt "lielo Ķīnas etnosa atjaunošanu".

Savā pirmajā runā 6. martā S. Dzjiņpins, šķiet, sagatavoja Ķīnas rūpniecības bāzi cīņai un konfliktiem. "Nākamajā periodā riski un izaicinājumi, ar kuriem mēs saskarsimies, tikai pieaugs un kļūs vēl nopietnāki," viņš brīdināja. "Tikai tad, ja visi cilvēki domās vienoti, strādās vienoti, palīdzēs viens otram, apvienosies kā viens, uzdrošināsies cīnīties un būs labi cīņā, viņi varēs turpināt izcīnīt jaunas un lielākas uzvaras." Lai palīdzētu sasniegt šīs "lielākās uzvaras", viņš solīja "pareizi virzīt" privātos uzņēmumus, lai tie investētu projektos, kurus valsts ir noteikusi par prioritāriem.

Savā runā Ķīnas valdnieks arī tieši nopēla Amerikas Savienotās Valstis. Viņš nosauca ASV un tās sabiedrotos par galvenajiem Ķīnas pašreizējo problēmu cēloņiem. "Rietumvalstis ar ASV priekšgalā ir īstenojušas pret mums norobežošanu no visiem virzieniem, aplenkšanu un apspiešanu, kas ir radījusi nepieredzēti smagas problēmas mūsu valsts attīstībai," viņš teica.

Sji Dzjiņpins 5. martā sniedza otru runu, kurā izklāstīja Ķīnas pašpietiekamības vīziju, kas bija ievērojami plašāka nekā visas viņa iepriekšējās diskusijas par šo tematu, sakot, ka Ķīnas virzība uz modernizāciju ir atkarīga no tehnoloģiskās atkarības pārtraukšanu no ārvalstu ekonomikām, t. i., no ASV un citām industrializētām demokrātijām. Sji arī teica, ka viņš vēlas, lai Ķīna pārtrauktu atkarību no graudu un rūpniecības preču importa. "Gadījumā, ja mums trūks viena vai otra, starptautiskais tirgus mūs neaizsargās," paziņoja Sji. Aizejošais premjerministrs savā ikgadējā valdības "darba ziņojumā" tajā pašā dienā uzsvēra to pašu, sakot, ka Pekinai ir "neatlaidīgi jātur vairāk nekā 1,4 miljardu Ķīnas iedzīvotāju rīsu bļodas stingri savās rokās". Ķīna pašlaik ir atkarīga no importa, kas veido vairāk nekā trešdaļu no tās neto pārtikas patēriņa.

Savā trešajā runā, 8. martā uzrunājot militārās nozares pārstāvjus, Sji paziņoja, ka Ķīnai jākoncentrē inovācijas centieni uz valsts aizsardzības stiprināšanu un jāizveido valsts rezerves spēku tīkls, ko varētu izmantot kara laikā. Viņš arī aicināja rīkot "Nacionālās aizsardzības izglītības" kampaņu, lai vienotu sabiedrību armijas atbalstam.

Savā ceturtajā runā 13. martā Sji paziņoja, ka viņa lielās atjaunošanas kampaņas "būtība" ir "dzimtenes apvienošana". Viņš ir norādījis uz saikni starp Taivānas pārņemšanu, taču kampaņas mēŗkis kuras mērķis būtībā ir padarīt Ķīnu atkal lielu un varenu. Iepriekš viņš to reti kad, ja vispār kādreiz, ir paziņojis tik skaidri un tieši.

Tagad Ķīnas valdnieks pastiprina desmit gadus ilgušo kampaņu, lai pārtrauktu galveno ekonomisko un tehnoloģisko atkarību no ASV vadītās demokrātiskās pasaules. Viņš to dara, gaidot jaunu ideoloģiskās un ģeostratēģiskās "cīņas" posmu, kā viņš pats to dēvē. Viņa vēstījumi par gatavošanos karam un valsts atjaunošanas pielīdzināšana apvienošanai iezīmē jaunu posmu viņa politiskā kara kampaņā, lai iebiedētu Taivānu. Viņš nepārprotami ir gatavs izmantot spēku, lai ieņemtu salu. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai viņš uzskata, ka var to izdarīt, neriskējot ar nekontrolējamu eskalāciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm.