Krievija savu uzbrukumu Ukrainai varētu uzsākt tuvākā mēneša laikā, turklāt šis konflikts draud ar daudz plašāku konfliktu Eiropā, iespējams jaunu pasaules karu, tā intervijā Krievijas ziņu aģentūrai “Rosbalt” brīdinājis Krievijas militārais analītiķis Pāvels Felinghauers, vēsta britu laikraksts “Daily Mail”.
69 gadus vecais analītiķis Pāvels Felgenhauers sacīja, ka, strauji pieaugot spriedzei, tagad ir nepieciešams "psihoanalītiķis", lai noteiktu Krievijas nodomus Ukrainā. Viņaprāt karš varētu sākties jau pēc mēneša.
Jautāts, kāpēc Krievija varētu uzsākt konfliktu tagad, Felinghauers atbildēja: “vēršieties ar šo jautājumu pie psihiatra. Vai man kas jāpaskaidro vairāk? Fakti runā paši par sevi. Šobrīd jau viss notiek,” viņš atzina.
P. Felgenhauers skaidroja, ka faktori, kas pamudinājuši Krieviju spert tālākus soļus zemju sagrābšanai no Ukrainas ir vairāki. Pirmkārt, tā ir Ukrainas varas iestāžu veiktā "prokrievisko televīzijas kanālu slēgšana, kā arī izskanējušie draudi arestēt un tiesāt prokremlisko Ukrainas politiķi Viktoru Medvedčjuku. Tāpat to ir pamudinājis Alekseja Navaļnija arests un prezidenta Džo Baidena televīzijas intervija, kurā viņš Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu nosaucis par slepkavu".
“Kara draudi strauji pieaug. Plašsaziņas līdzekļos tas netiek daudz apspriests, taču mēs redzam ļoti sliktus indikatorus,” viņš atzina.
Viņš norādīja, ka šā gada marta mēneša trešajā nedēļā cauri Angļu kanālam izbraukuši trīs lieli Krievijas Jūras spēku Baltijas jūras flotes desantkuģi. Kuģu grupa devusies dienvidu virzienā un tos pavadījusi Krievijas Jūras spēku korvete.
P. Felinghauers arī norādīja, ka jau šobrīd Krievijas autoritārajam līderim Vladimiram Putinam okupētajā Krimas pussalā ir koncentrēti lieli bruņotie spēki. “Potenciāls šādam solim ir. Tomēr, vai tas notiks, aizvien ir atklāts jautājums. Vērosim situāciju. Katrā ziņā šķiet, ka Rietumos neviens nesaprot, ko darīt šādā gadījumā,” viņš teica.
Tai pat laikā eksperts atzina – visi priekšnosacījumi liecina par plaša mēroga operācijas gatavošanu, turklāt spēku savilkšana turpinās.
“Šobrīd visi runā par iespējamu tanku iebrukumu Ukrainā caur Belgorodu un Harkovu, kas tālāk varētu tikt virzīts Zaporožjas virzienā ar mērķi aplenkt Ukrainas spēkus,” viņš sacīja.
Eksperta vērtējumā, V.Putins varētu mēģināt liegt Ukrainai pieeju jūrai, sagrābtajās teritorijās izveidojot jauna veida valstisku veidojumu, reanimējot tā saukto “Novorossija” projektu, vai arī apstāties un tad sākt diktēt noteikumus sarunām ar Rietumiem.
Saskaņā ar Ukrainas aprēķiniem, Krievija Krimā ir koncentrējusi 32700 karavīru, savukārt Krievijas atbalstīto teroristisko grupējumu kontrolētajos valsts Austrumos ir 28000 separātistu karavīru.
“Par spīti ievērojamajiem ienaidnieka spēkiem Ukrainas bruņotie spēki ir sagatavoti jebkuram potenciālajam scenārijam,” sacīja Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Ruslans Homčaks.
Par Krievijas īstenoto spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas bažas pauduši NATO pārstāvji.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija savelk ievērojamus spēkus ap robežu ar Ukrainu. Par vērienīgu ieroču sūtījumu saņemšanu ziņojuši arī separātisti. Tikmēr Kremļa atbalstītie Austrumukrainas teroristiskie grupējumi intensificējuši Ukrainas bruņoto spēku pozīciju apšaudes.
