Kopš Krimas okupācijas sākuma Krievija pussalā ir būtiski palielinājusi militārā personāla un izvietoto ieroču sistēmu skaitu, kā arī ievērojami palielinājusi Krimā izvietotā kontingenta militāro mācību intensitāti, veicot gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas, ziņo Ukrainas ziņu aģentūra “Ukrinform”.
Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēku komandieris Oleksejs Neižpapa (Oleksiy Neizhpapa) norādījis, ka pēdējo septiņu gadu laikā Krievijas Melnās jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu kaujas spējas palielinājušās par 45%. “Kopējais flotes militārās tehnikas un ieroču skaits ir 58 vienības, ieskaitot 13 “Kalibr” spārnotās raķetes. Tāpat Melnās jūras flote nesen papildināta ar jaunu raķešu kuģi “Graivoron”, kas aprīkots ar “Kalibr” spārnotajām raķetēm. Tas nozīmē, ka flotei kopumā ir apmēram 80 spārnoto raķešu,” sacīja komandieris.
Savukārt Krimā izvietoto Krievijas kaujas lidmašīnu skaits, pēc O. Neižpapas teiktā, palielinājies trīs ar pusi reizes, bet helikopteru – deviņas reizes. Krimā jau izvietotas 40 tanku vienību, bruņoto transportlīdzekļu skaits pieaudzis seškārt, savukārt Krimā novietoto raķešu palaišanas sistēmu skaits kāpis 6,5 reizes.
Kā piebilst O. Ņežipapa, Krievija Krimā izvietojusi modernākās Krievijas pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu sistēmas.
Trīskāršojies arī Krievijas militārpersonu skaits, nu jau pārsniedzot 40 000 cilvēku.
Ukrainas Jūras spēku komandieris arī atzīmēja, ka būtiski palielinājies Krievijas militāro mācību skaits. “Viņi veic gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Kaujas apmācību skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ievērojami pieaudzis. Turklāt būtiski attīstīta tiek arī kaujas izlūkošanas spēja. Tādejādi Krievija ir pārvērtusi Krimas Autonomo Republiku par savu spēcīgāko militāro bāzi,” sacīja O. Neižpapa.
Viņš arī atgādināja – Ukraina Krimas okupācijas rezultātā zaudējusi 11 kuģus un laivas, 10 atbalsta kuģus un 11 infrastruktūras objektus, tostarp kuģu būvētavas, darbnīcas un ražošanas uzņēmumus.
