Krievija gatavojas ieviest jaunu, visā valstī darbojošos interneta datu plūsmas kontroles sistēmu, kas balstīta uz mākslīgo intelektu un kuru plānots nodot ekspluatācijā 2026. gadā. Projektu izstrādā valsts sakaru regulators, un oficiāli tas tiek pasniegts kā rīks bīstama vai nelikumīga satura apkarošanai internetā.
Neraugoties uz pieaugošo ekonomisko spiedienu, valdība ir piešķīrusi vairāk nekā 2,2 miljardus rubļu šīs infrastruktūras izveidei, pat laikā, kad budžeta ierobežojumu dēļ cieš valsts sektora algas un loģistika attālos reģionos.
Praksē jaunā sistēma ir daļa no daudz plašākas stratēģijas, lai pastiprinātu Kremļa kontroli pār informācijas telpu. Vien pēdējā gada laikā bloķēto tiešsaistes materiālu apjoms ir strauji pieaudzis, sasniedzot gandrīz 1,3 miljonus vienību. Vislielākais pieaugums vērojams saturam, kas saistīts ar ierobežojumu apiešanu. Tas ietver instrukcijas un VPN rīkus, kā arī citas apiešanas metodes. Tieši šajā jomā cenzūra pieaugusi visstraujāk.
Amatpersonas un valstij pietuvinātie mediji arvien biežāk šos pasākumus pasniedz kā soli digitālās suverenitātes virzienā, taču citi eksperti uzskata, ka patiesais mērķis ir radīt vidi, kurā valsts nosaka, ko drīkst redzēt, lasīt un izplatīt. Paplašinātā cenzūras sistēma ir paredzēta ne tikai citādi domājošo balsu apspiešanai, bet arī tam, lai liegtu iedzīvotājiem piekļuvi alternatīviem informācijas avotiem, kas varētu apšaubīt oficiālos naratīvus.
Šīs pastiprinātās kontroles pazīmes jau ir redzamas vairākos Krievijas reģionos. Belgorodā un Rostovā vietējās varasiestādes ir ieviesušas tā saukto “balto sarakstu” mobilā interneta lietošanai, ļaujot piekļūt tikai šauram, valdības apstiprinātu tīmekļa vietņu lokam. Lai gan mobilie tīkli, piemēram, 4G un LTE, tehniski joprojām ir pieejami, daudzi populāri globālie pakalpojumi vai nu nav sasniedzami, vai darbojas ļoti slikti. Tādas platformas kā “Google” un “Telegram” bieži neielādējas vai neatjaunojas, kamēr vietējie pakalpojumi, piemēram, “Yandex” un valsts apstiprinātās lietotnes, turpina darboties bez būtiskām problēmām.
Rostovā pie Donas iedzīvotāji ziņo par strauju mobilā interneta darbības pasliktināšanos - praktiski pieejamas ir tikai dažas platformas, piemēram, “VKontakte” un ziņapmaiņas lietotne “Max”. Pārlūkošana ar “Yandex” darbojas tikai daļēji, savukārt “Google” pakalpojumi faktiski ir bloķēti. Līdzīgi pagaidu ierobežojumi ieviesti arī citos reģionos, tostarp Krasnojarskā, kur varasiestādes atsaucās uz neskaidri formulētiem nacionālās drošības apsvērumiem un aicināja sabiedrību būt pacietīgai.
Šie reģionālie eksperimenti arvien vairāk izskatās pēc izmēģinājuma poligona daudz plašākai kontroles sistēmai. Plānotā, uz mākslīgā intelekta balstītā cenzūras platforma dotu valstij līdz šim nepieredzētas iespējas reāllaikā uzraudzīt, filtrēt un ierobežot interneta datu plūsmu, vēl vairāk centralizējot kontroli pār digitālo telpu. Šiem pasākumiem paplašinoties, Krievijas internets pakāpeniski attālinās no globāla, atvērta tīkla un virzās uz stingri pārvaldītu un intensīvi uzraudzītu nacionālu informācijas vidi.
