Krievijas valdība gatavojas iesniegt prezidentam Vladimiram Putinam vienotu dokumentu, kurā detalizēta Arktikas reģiona attīstība no militāra un ekonomiska skatu punkta, iezīmējot Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu Arktikā.
Paredzams, ka dokumentā, ko Putins licis sagatavot marta sākumā, tiks iekļauta Krievijas militāro un ekonomisko plānu darba kārtība, valstij gatavojoties prezidentūrai Arktikas padomē 2021.-2023.gadā. 1996.gadā dibinātās organizācijas biedri ir arī Kanāda, Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija un ASV.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) datiem, 80% no Krievijas dabasgāzes un 17% no tās naftas ieguves nāk no Arktikas. Novērotāji šo reģionu kopumā uzskata par nākotnes kaujas lauku gan militārajā, gan ekonomiskajā konkurencē starp reģiona lielvalstīm.
Tajā pašā gadā Krievija anektēja Krimas pussalu, un tajā pašā gadā Krievijas militārā doktrīna pirmoreiz ietvēra rindu par “Krievijas interešu aizsardzību Arktikā”.
Pagājušajā mēnesī militārajās mācībās Arktikā trīs Krievijas atomzemūdenes vienlaikus izlauzās cauri ledum. Putins mācības vēlāk komentēja kā nebijuša līmeņa “gan padomju perioda, gan Krievijas Federācijas mūsdienu vēsturē”.
Tikmēr Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tā drīz Arktikā pārbaudīs dažāda veida militārās lidmašīnas, tostarp iznīcinātājus “Su-34” un “Su-35”, kā arī hidroplānus “B-200”, ko visbiežāk izmanto ugunsgrēku dzēšanai, tomēr to galvenā misija Arktikā būs glābšanas operāciju veikšana.
Bijušais militāro lidmašīnu izmēģinājumu pilots Igors Malikovs sacījis, ka elektronika ir lidmašīnu galvenais izaicinājums reģiona zemo temperatūru dēļ. Jūras spēku desants nesen praktizējis briežu un suņu vilktu ragavu izmantošanu, to saskaņojot ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri tos tradicionāli izmanto medībās.
Lai piegādātu militāro ekipējumu uz Arktikas reģionu, izsludināts konkurss militāro kravu nosūtīšanas risinājumiem. Aptuveni sešu miljonu ASV dolāru vērtais konkurss ir slēgta tipa, kas nozīmē, ka piedalīties var tikai tie, kurus uzaicina Aizsardzības ministrija.
Aizsardzības nozares amatpersonas pagājušajā gadā paziņoja par plāniem būvēt sešus tankkuģus, lai nodrošinātu degvielas uzpildi kuģiem. Tiem jābūt gataviem līdz 2028.gadam, ziņojusi Aizsardzības ministrija, vēsta “Izvestia”.
Krievijas militārā klātbūtne Arktikā pēdējos gados ir kļuvusi pamanāmāka, līdz ar Ziemeļu flotes stratēģiskās komandas izveidi, kas pārrauga Krievijas spēkus reģionā.
Aizsardzības nozares 2019.gadā ziņoja, reģionā uzbūvēti un atjaunoti 19 lidlauki, no kuriem lielākais atrodas Franca Jozefa arhipelāgā. Tā lidlauks var uzņemt virkni dažādu veidu lidmašīnu, tostarp smagās militārās transporta lidmašīnas “Il-76”.
Bet valsts turpinās stiprināt savas militārās spējas reģionā, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses. “Lai vestu sarunas, jābūt attiecīgām militārajām spējām,” viņš piebilda.
Viņa sacīto apstiprināja arī SIPRI marta ziņojums, kurā domnīca apgalvoja, ka “salīdzinot ar Auksto karu, militārā aktivitāte reģionā ir zema, tomēr tā palielinās”.
Tāpat kā citi Krievijas eksperti, arī M. Hodarjonoks cieši vēro Ziemeļu jūras ceļu, kas šķērso Krievijas ekskluzīvo ekonomisko zonu. Valdība vēlas to komercializēt, lai tas spētu konkurēt ar Suecas kanālu, kas ir viens no visbiežāk izmantotajiem kuģošanas ceļiem pasaulē. Tomēr mēģinājumus pilnībā kontrolēt Ziemeļu jūras ceļu izaicina ASV.
Krievijas interese kontrolēt šo kuģošanas ceļu palielinājās pēc tam, kad marta beigās Suecas kanālā uz sēkļa uzsēdās kravas konteineru kuģis “Ever Given”, paralizējot kuģu kustību.
Marsels Salihovs, vecākais pētnieks Maskavas HSE (Higher School of Economics) universitātē portālam “Defense News” teica, ka lielākā daļa starptautisko parvadātāju uzskatīs Ziemeļu jūras ceļu par “riskantu”, jo Krievija nav gatava “nodrošināt vieglu piekļuvi maršrutam stratēģiskas kontroles apsvērumu dēļ”.
