Divas nedēļas pēc protestu sākuma Baltkrievijā situācija saglabājas saspringta. Šādos apstākļos aizvien pieaug iespēja, ka Aleksandrs Lukašenko pret demonstrantiem varētu vērst militāru spēku. Domnīca “Atlantic Council” analizē, kādas sekas varētu būt šādam lēmumam.
Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem apspiest demonstrācijas ar spēku, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko vairākkārt ir izteicis draudus pielietot pret demonstrētājiem fizisku spēku. Ņemot vērā, ka opozīcijai trūkst līderu, kuri spētu attīstīt demonstrācijas tālāk par ielu līmeņa mobilizāciju, savukārt Lukašenko pilnībā paļauties var tikai uz Kremļa atbalstu, tālāka situācijas attīstība ir neskaidra.
Pēdējo dienu laikā Lukašenko ir vairākkārt devis mājienus par iespējamu militāra spēka pielietošanu – Bruņotie spēki ir augstas gatavības stāvoklī, savukārt pats Baltkrievijas līderis vairākkārt ir parādījies sabiedrībā lauka formastērpā ar automātu rokās.
Iepriekšējās nedēļās vairākkārt parādījās indikatori, ka Baltkrievijas spēka struktūras varētu nebūt vienotas savā nostājā par politisko situāciju: policijas virsnieka atkāpšanās ieraksts sociālajā tīklā “Instagram” ieguva vairāk nekā 400 000 “patīk”, to papildināja virkne ierakstu sociālajos tīklos, kur spēka struktūru pārstāvji izmet atkritumos savus formastērpus. Neskatoties uz šādiem sporādiskiem gadījumiem, pagaidām Baltkrievijas spēka struktūras tomēr ir palikušas režīma pusē vai arī vismaz nav nostājušās atklāti pret to. Baltkrievijas aizsardzības ministrs tikmēr savās uzrunās uzsver Baltkrievijas Prezidenta vēlēšanu leģitimitāti.
Šādā situācijā ir vērts apskatīt mehānismus, kā spēka struktūras ir reaģējušas uz dažādiem protestiem pagātnē. Analizējot situāciju Baltkrievijā, jāuzsver protestu miermīlīgais raksturs, neraugoties uz to, ka vairāk nekā 7000 protestētāju ir bijuši aizturēti, no tiem daudzi – necilvēcīgos apstākļos.
Otrs būtisks faktors ir Bruņoto spēku vienību iesaiste situācijas regulēšanā. Militārās vienību pamatuzdevumos neietilpst policijas darba veikšana, tai skaitā pūļa ierobežošana un savaldīšana saspringtos apstākļos. Šādā situācijā spēka struktūru nevēlēšanās vai nespēja kontrolēt situāciju, tai skaitā izmantojot spēku, var radīt spēcīgu atbalsi opozicionāru pusē. Rezervistu iesaiste savukārt ir skaidrs indikators tam, ka režīms ir apdraudēts – tas var radīt nedrošības sajūtu pašu rezervistu vidū.
Treškārt, būtiska ir situācijas dinamika katrā sadursmē starp demonstrantiem un spēka struktūrām – pūļa ierobežošanai vai izdzenāšanai paredzētās vienības ir izšķirošais faktors brīdī, kad izšķiras režīma liktenis.
Tādā gadījumā sadursies militārais uzdevums virsniekam aizsargāt valsti un sabiedrību pret režīma prasību pasargāt valdošo iekārtu, un tādā gadījumā vienas vienības lēmums var izraisīt domino efektu visos Bruņotajos spēkos.
