Baltkrievijas situācijas risināšana ir sarežģīts uzdevums gan Rietumiem, gan Krievijai

PASAULĒ I 20.08.2020
Sargs.lv Baltkrievija
Baltkrievija
Foto: Foto: AP/Scanpix

Jau vairāk nekā nedēļu Baltkrievijā turpinās protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Šajā situācijā gan Kremlis, gan Rietumu demokrātijas ir iesaistīti situācijas tālākā attīstībā, analizē domnīca “Atlantic Council”.

Pašreizējā situācijā, protestiem Baltkrievijā augot ar katru dienu, A. Lukašenko ir tikai trīs iespējas, kā saglabāt varu. Režīms var mēģināt novājināt protestus ar arestiem un epizodisku vardarbības pielietošanu, taču, ņemot vērā aizvien spēcīgāko opozīcijas kustību, šāds scenārijs varētu nebūt efektīvs. Otrkārt, A. Lukašenko var dot rīkojumu izbeigt demonstrācijas, pielietojot spēku un ieviešot ārkārtas stāvokli, taču pastāv iespēja, ka daļa spēka struktūru varētu novērsties no režīma. Treškārt, A. Lukašenko var vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, lūdzot vai nu tiešu iesaisti, vai “zaļo cilvēciņu” palīdzību.

Šādos apstākļos Vladimirs Putins ir nostādīts sarežģītā situācijā. No vienas puses - Kremlis atklāti necieš “krāsainās” revolūcijas Austrumeiropā, it īpaši valstīs, kuras tiek uzskatītas par Krievijas sabiedrotajiem. Veiksmīga revolūcija Baltkrievijā varētu būt precedents, kas rada atbalsis arī pašā Krievijā, kur vēlēšanas nav daudz godīgākas.

Neskatoties uz to, Krievijas tieša iejaukšanās Baltkrievijā varētu radīt nevēlamas blaknes. Pirmkārt, izskatās, ka A. Lukašenko atbalsta sabiedrības mazākā daļa, un tieša Krievijas militārā iejaukšanās varētu radīt neparedzamu agresijas vilni no baltkrievu puses. Vienlaikus vēršanās pret Baltkrieviju varētu nebūt populāra Krievijas iekšienē, kur jau tā pēdējā laikā krītas Putina reitingi.

Alternatīvs scenārijs būtu kontrolēt potenciālo Lukašenko pēcteci, taču atšķirībā no Armēnijas, kuras premjerministrs Nikols Pašinjans izrādījās draudzīgs attiecībās ar Kremli, Lukašenko pēctecis tāds varētu arī nebūt. Baltkrievijai tomēr ir robeža ar ES un NATO, kas to tuvina Rietumu ietekmei un demokratizācijas tendencēm – galu galā Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska patvērumu meklēja Lietuvā.

Rietumiem Baltkrievijas gadījums nav mazāk vienkāršs. Vēlamais scenārijs, protams, būtu mierīga varas nodošana demokrātiski ievēlēta prezidenta rokās, kura kontrolētu starptautiskie novērotāji. Gadījumā, ja Krievija piedāvātu šādu scenāriju, Rietumi visdrīzāk nekavējoties piekristu, taču vienlaikus būtu jāspēj nodrošināt Krievijas neiejaukšanos vēlēšanu procesā.

Iespējams, ka apmaiņā pret to Krievija pieprasītu garantijas, ka Baltkrievija nekad netiks uzņemta ES vai NATO sastāvā, tādējādi iekļaut Baltkrieviju mūžīgā palikšanā Krievijas interešu sfērā. Lai arī pašreizējā situācijā Baltkrievijas dalība NATO vai ES ir maziespējama, nebūtu pareizi šādā veidā pārdot Baltkrievijas demokrātisko kustību, turklāt šāds lēmums sašķeltu gan NATO, gan ES.

Pašreizējā situācijā Rietumu pamatuzdevums ir atturēt Lukašenko režīma centienus eskalēt vardarbības līmeni – tam nepieciešami gan draudi par efektīvām sankcijām (Lukašenko ir pakļauts ASV, taču ne ES sankcijām), gan tiešs atbalsts Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām, Radio “Brīvā Eiropa” raidīšanai un neatkarīgajiem žurnālistiem. Krievijas lomu ir iespējams mazināt, sūtot skaidru signālu par iespējamām pieaugošām sankcijām Krievijas iejaukšanās gadījumā līdzīgi, kā tas ir Ukrainas konflikta gadījumā.