Humānās palīdzības nogādāšanu uz kara plosīto Austrumukrainu Krievijas atbalstītie separātisti izmanto kā iemeslu provokācijām. Tā pēc nedēļu ilgas vizītes, kuras laikā Ukraiņu karavīriem un viņu ģimenēm tika nogādāts kārtējais Latvijas sarūpētais labdarības sūtījums, stāsta Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš.
10. janvārī no Latvijas uz Austrumukrainu tika nogādāts jau astoņpadsmitais humānās palīdzības sūtījums Ukraiņu karavīriem un viņu ģimenēm – Latvijas iedzīvotāju, draudžu un uzņēmēju saziedotais apģērbs un apavi, kā arī medicīnas aprīkojums, kuru bija sarūpējusi viena no Latvijas slimnīcām. Labdarības sūtījuma sagatavošanā piedalījās arī Igaunijas, Somijas un Zviedrijas nevalstiskās organizācijas, ziedojot apģērbu un sadzīves tehniku.
Uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem Ukrainas Austrumos devās arī Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Viņš kopā ar citiem Latvijas bruņoto spēku kapelāniem jau ilgstoši palīdz ukraiņu karavīriem atgūties no kara traumām, kā arī apmāca Ukrainas armijas kapelānus darbā ar cietušajiem un viņu tuviniekiem.
Bruņoto spēku virskapelāns E. Pļaviņš (attēlā vidū) ar Ukrainas armijas karavīriem. Foto: Aizsardzības ministrija
Arī šīs vizītes laikā viņš vadīja profesionālās apmācības semināru Ukrainas bruņoto spēku kapelāniem un lekcijas karavīriem, sniedzot garīgu atbalstu.
Kā stāsta E. Pļaviņš, šajā vizītē piedalījās arī Latvijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Ukrainā, tādejādi parādot, ka šīs valstis nav vienaldzīgas pret notiekošo Austrumukrainā.
Delegācijas viesošanās laikā krievu valodā rakstošajā interneta vietnē “asuradpr.livejournal.com” parādījies raksts, kurā teikts, ka “ukraiņu karavīru aktivitāte un apšaudes uz separātistiem palielinoties tieši tajos brīžos, kad Ukrainā viesojas ārvalstu delegācijas, tajā skaitā politiķi, žurnālisti un pat mācītāji”, pieminot tieši "kapelānu no Latvijas".
E. Pļaviņš to sauc par klaju provokāciju, lai novērstu uzmanību no pašu separātistu darbībām.
Par spīti tam, ka tiek runāts par bruņoto spēku atvilkšanu, situācija pēc vietējo Ukrainas iedzīvotāju un arī armijas karavīru stāstītā pēdējā laikā ievērojami saasinājusies, un ukraiņu karavīru rindās joprojām faktiski ik dienu ir ievainotie un kritušie.
Par to, ka apšaudes joprojām notiek, raksta arī Ukrainas valsts informācijas aģentūra “UNIAN”. “16. janvārī Krievijas hibrīdmilitārie spēki uz Ukrainas armijas pozīcijām Donbasā raidījuši 12 uzbrukumus, kuru rezultātā bojā gājis viens Ukrainas armijas karavīrs. Uz Ukrainas armijas pozīcijām tika raidīti šāvieni ar 152 mm un 122 mm haubicēm, 129 mm un 82 mm mīnmetējiem, dažāda veida granātmetējiem, triecienšautenēm un mazkalibra ieročiem. Tāpat Apvienoto spēku operāciju komandcentra pārstāvji apstiprinājuši, ka uzbrukumos izmantoti arī snaiperi. Cietušas Ukrainas armijas pozīcijas Novotroickā, Travnevā, Mironovkā, Luhanskā, Novozvanivkā, Orehovā un Zaicevā,” vēsta “UNIAN”.
Ukraiņu bērni saņem sūtījumu no Latvijas. Foto: Aizsardzības ministrija
Latvijas aizsardzības nozare atbalstu militārā konflikta rezultātā cietušajiem Ukrainas karavīriem un viņu ģimenēm sniedz jau septīto gadu.
No 2014. gada vasaras Ukrainas bruņoto spēku un Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru bērni saņem sūtījumus, uzsākot skolas gaitas, kā arī dāvanas Ziemassvētkos. Savukārt kopš 2017. gada humānās palīdzības kravas tiek nogādātas tieši Doņeckas apgabalā, kur palīdzība gan karavīriem, gan civiliedzīvotājiem nepieciešama visvairāk.
Aizsardzības nozare humānās palīdzības sūtījumus Ukrainā nogādā sadarbībā ar Ārlietu ministriju.
