Visbeidzot, daži vārdi par pieminekļiem un to lomu padomju un Putina ideoloģijā.
Nesen Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika diskutēts par pieminekļa nojaukšanu tā sauktajiem “atbrīvotājiem” Pārdaugavā. Šķiet, ka tas ir tikai Latvijas un Latvijas tautas iekšējais jautājums un citiem nav jēgas tajā iesaistīties. Tomēr situācija Ukrainā ir tik skaidri redzama, ka es vēlotos arī Latvijas lasītājiem pastāstīt, ar ko mēs saskaramies.
Pēc vienas vai otras apdzīvotas vietas sagrābšanas Ukrainā krievu okupanti primāri uzstāda pieminekļus, kuri asociējas ar PSRS laikiem vai citiem vēsturiskiem notikumiem un kurus tiek izmanto Putina ideoloģijā, lai iecementētu cilvēku zemapziņā iecementētu t.s. “krievu pasaules” sakrālo nozīmi.
Faktu, ka Krievija bija, ir un būs teroristiska organizācija, ko apstiprina tās rīcība, apliecina vēl viena situācija, kad pagaidu okupētājā Ukrainas pilsētā Melitopolē šī gada 7. jūlijā okupācijas vara uzstādīja pieminekli Pāvelam Sudoplatovam, kas ir dzimis Melitopolē. Ir vērts uzzināt, kas ir bijusi šī persona, kuru okupācijas vara pasniedz kā savu elku. Ļoti nozīmīgi, ka Pāvels Sudoplatovs bija NKVD ģenerālis, kurš šajā noziedzīgajā organizācijā bija atbildīgs par terora aktu izdarīšanu gan PSRS, gan pasaulē, iznīcinot staļinisma diktatoriskā režīma politiskos pretiniekus. Uz Sudoplatova rokām ir simtiem tādu cilvēku asinis, kuri atrada drosmi iebilst pret noziedzīgo PSRS varu. Pats Sudoplatovs savos videostāstos dižojas, kā viņš nogalināja ukraiņu nacionālistu līderi Jevhenu Konovalecu, kā viņš piedalījās operācijā, lai iznīcinātu grieķu katoļu bīskapu Georgiju Romžu un daudzus citus. Varbūt kāds būs ieinteresēts faktā, ka šis padomju slepkava informāciju par Ukrainas patriota Konovaleca slepkavību apsprieda tieši ar PSRS galveno noziedznieku Josifu Staļinu. Lūk, šim “valsts” līmeņa teroristam Sudoplatovam mūsdienu Krievijas varas iestādes uzstādīja pieminekli Ukrainas pilsētā. Tādējādi tā identificē sevi ar tādu pašu PSRS laikmeta teroristisko režīmu, kādu vadīja Staļins...
Tas nozīmē, ka pieminekļi ir tādi paši ieroči kā tanki un lielgabali. Šis ierocis ir vērsts uz cilvēku apziņas nomākšanu, liekot viņiem uztvert šos elkus kā ceļvedi turpmākajai rīcībai. Tādā pašā veidā Krievija darbojas arī pagaidu okupētajā Donbasa teritorijā. Viņi uzstāda pieminekļus citiem mūsdienu teroristiem – gļēvuļiem, kas līdzīgi Šarikovam no Bulgakova romāna “Suņa sirds”, tādiem kā Arsens Pavlovs ar iesauku “Motorola”, kam Ukrainas tiesībsargājošās iestādes inkriminēja ņirgāšanos, spīdzināšanu un slepkavības. Pats Pavlovs atklāti videoierakstos lepojas ar ukraiņu nogalināšanu un apliecina, ka nogalināja tāpēc, ka pats to gribēja.
Es baidos, ka Ukrainas bērni, kas dzimuši pēc 2014.gada jau Krievijas okupētajās teritorijās, dodas uz skolu, kur pirmajās nodarbībās viņiem tiek pastāstīts par tādiem “varoņiem” un “patriotiem” kā Sudoplatovs un “Motorola”. Kas notika šo bērnu galvās, ja šāda propaganda ilgs vairākus gadus?
Varam droši teikt, ka visiem šiem padomju pieminekļiem, “atbrīvotājiem” veltītajiem memoriāliem Latvijā ir viens un tas pats mērķis — mācīt, ka totalitārās Krievijas ietekme Latvijā ir normāla un vēsturiski pamatota. Tāpēc Ukrainas pieredzei, šodien cīnoties ar šādiem “atbrīvotājiem”, maksājot ar desmitiem tūkstošu ukraiņu asinīm, vajadzētu iedrošināt tos, kuri pat Eiropas Rīgā vai Daugavpilī kliedz saukļus “mēs varam atkārtot”, “vecvecāki cīnījās”, lai saprastu, ka viņi jau ir visai civilizētajai pasaulei naidīgas Krievijas propagandas terora un naida instruments.