Pētnieki norāda uz plašāku problēmu NATO iekšienē, jo paredzēt pretinieka nodomus un operatīvos mērķus joprojām ir grūts uzdevums. Ārkārtas situāciju plānošana šādā nenoteiktības gaisotnē nav viegls uzdevums. Tā kā NATO cīnās ar aizvien neprognozējamāku Krieviju, lielāka paļaušanās uz simulāciju var sniegt virkni priekšrocību.
Pētnieces L. Speranza un Dž. Makārdla ir izvirzījušas un analizējušas piecus veidus, kā mākslīgā simulāciju vide varētu palīdzēt ASV un NATO.
Uzlabot kolektīvos eksperimentus, plānošanu un lēmumu pieņemšanu
Mākslīgās simulāciju vides sniedz iespēju eksperimentēt un plānot Kremļa un NATO pašreizējās un turpmākās darbības. Līdzīgi kā videospēlēs, simulāciju vides palīdz lietotājiem vizualizēt un novērtēt scenārijus reālajā laikā, ļaujot tiem izpētīt dažādu faktoru ietekmi uz mērķi, piemēram, sankcijas pret Krievijas valdību. Simulācijās, kas ir ātrākas par reālo laiku, var veikt tūkstošiem vienlaicīgu scenāriju tandēmā, piemēram izvērtējot, kā pašreizējā krīze Ukrainā varētu attīstīties - no diplomātiska pamiera līdz pat spēka pielietošanai. Šo simulāciju rezultāti sniegtu politiskajiem līderiem prognozējamu ieskatu, kas var veicināt vienprātību starp alianses dalībvalstīm un informēt valdības par turpmāko lēmumu pieņemšanu.
Pārveidot apmācību
Kā liecina nesenās Krievijas operācijas, Kremlis uzskata, ka kiberkarš ir galvenais instruments, lai gūtu priekšrocības konfliktā. Tāpēc aliansei ir jāspēj efektīvi jādarbojas, neraugoties uz Krievijas centieniem sabotēt, sagraut vai degradēt NATO sistēmas, platformas un informāciju. Tomēr pašlaik mācības "degradācijas dominances" uzturēšanai dzīvā vidē ir ierobežotas. Kibertelpas vai elektronisko efektu izmantošana dzīvā vidē varētu radīt drošības riskus ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī vietējiem civiliedzīvotājiem. Turpretim mākslīgā simulāciju vide piedāvā izeju no šīm problēmām. NATO mācības, kas parasti notiek klātienē un ir ļoti labi pamanāmas, varētu gūt labumu no zemāka riska virtuālās telpas izmantošanas. Tās ne tikai dotu iespēju aliansei kopīgi trenēties vienotā kaujas telpā, bet arī piedāvātu operatīvo drošību tādā veidā, kā to nesniedz reālā vide.
Stiprināt sadarbošanās spēju visā aliansē
NATO uzticamība balstās uz tās kopējo aizsardzības garantiju, kas pazīstama kā 5. pants, saskaņā ar kuru uzbrukums jebkurai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām. Tomēr šis atturēšanas līdzeklis ir atkarīgs no NATO kolektīvās reakcijas gatavības un spējas. Savietojamība visā aliansē stiprina tās spēju reaģēt, taču praksē ir grūti panākt savietojamus un ātri reaģējošus kaujas spēkus. Tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, reālistiskas daudznacionālas apmācības, militārās sadarbības vēstures, kā arī aprīkojuma un tehnoloģijām, kas var efektīvi savienoties un sazināties. NATO programmas, piemēram, “Connected Forces” un “Smart Defence”, ir uzlabojušas sadarbības spēju, taču ir iespējams paveikt vēl vairāk. Ja nav kara laika pieredzes, simulāciju vide var palīdzēt stiprināt alianses saites, nodrošinot rentablu un bezriska vidi mācībām, militāriem eksperimentiem un sadarbībai.
Jaunu tehnoloģiju un tehnisku koncepciju testēšana un izpēte
2021. gadā alianse nāca klajā ar virkni iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt inovācijas pamattehnoloģijās, piemēram, mākslīgā intelekta, hiperskaņas un kosmosa jomā. Tādu programmu kā “NATO DIANA” pamatā ir atziņa, ka, ja aliansē netiks veicināti tehniskās inovācijas ceļi, tā var zaudēt tehnoloģisko pārsvaru pār konkurentiem. Mākslīgā simulāciju vide var būt šī inovācijas procesa pamatelements, ļaujot tehniskajām komandām kopīgi eksperimentēt, izstrādājot un veidojot jaunas spējas. Nākotnes ieroču sistēmu vai platformu virtuālie maketi var palīdzēt pieņemt lēmumus par iegādi un mazināt risku, palīdzot saīsināt iegādes termiņus un paātrināt jaunu spēju piegādi un ieviešanu.
Labāk novērtēt visu spēku gatavību
Militārās gatavības uzturēšana un novērtēšana ir problemātiska valstīm, nemaz nerunājot par aliansi, kurā ir 30 dalībvalstis. Lielākā daļa militārās gatavības modeļu vai novērtējumu izmanto "resursu ieguldījumu", piemēram, lidojumu stundas, kā gatavības rādītāju. Kā piemēru var minēt NATO gatavības iniciatīvu. Tikai vislabākajos apstākļos gatavības novērtēšanai izmanto objektīvus "gatavības rezultātus", piemēram, spēju iešaut precīzi mērķī. NATO šajā jomā varētu darīt vairāk, piemēram, izmantojot simulāciju vidi. Mākslīgajās vides, kurās tiek fiksēts katrs simulācijas gājiens, var apkopot aprakstošus, diagnostiskus un prognozējošus gatavības rādītājus, kas var veicināt objektīvāku gatavības novērtēšanu.
NATO militārajiem līderiem, piemēram, augstākajam sabiedroto spēku komandierim Eiropā, kam bieži vien jāpaļaujas uz atsevišķu valstu iesniegtajiem atšķirīgajiem gatavības sertifikātiem, šie dati sniegtu visaptverošāku novērtējumu un veicinātu vienprātību par alianses vispārējo gatavību, uzskata L. Speranza un Dž. Makārdla.
Lai gan ASV Aizsardzības departaments, Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija un NATO Modelēšanas un simulācijas izcilības centrs ir apguvuši simulācijas vides sniegtās iespējas, šīs spējas vēl aizvien ir ar lielu neizmantotu potenciālu visā aliansē. Lai sagatavotos un uzvarētu rītdienas kaujas laukos, ASV un NATO būtu padziļināti jāizmanto simulācijas.
