Krievija, iesaistoties diskusijās pēc ultimāta izvirzīšanas Rietumvalstīm, lieliski apzinās, ka tās pieprasītās “drošības garantijas” ir absurdas un to izpilde nozīmētu Rietumvalstu politisko pašnāvību, šādi intervijā Lielbritānijas sabiedriskās raidsabiedrības radio kanālam “BBC 4” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Komentējot uzsāktās ASV un Rietumvalstu sarunas par Krievijas pieprasītajām “drošības garantijām, A. Pabriks uzsvēra – iesaistoties šādās sarunās, Rietumvalstīm jāsaprot - kādas tajās ir Rietumvalstu iespējas un kādus mērķus šajās diskusijās vēlas sasniegt paši Rietumi. Pēc Latvijas aizsardzības ministra vērtējuma, šīs diskusijas mērķis Rietumu pusē aizvien ir neskaidrs.
Aizsardzības ministrs atzina, ja Krievija noliktu malā savu ultimātu, iespējams, ar to varētu vienoties virknē jautājumu.
A.Pabriks uzteica ASV sabiedroto pozīciju, kuri pastāvīgi informē Eiropas valstis, tostarp Latviju par sarunu gaitu ar Krieviju. Šādi ASV pieturas pie principa, ka Eiropas nākotne nevar tikt lemta bez Eiropiešu viedokļa.
“Tā ir ļoti pareiza nostāja. Cilvēki, tostarp mēs, kuri ir piedzīvojuši komunistisko režīmu, kuri ir cietuši no Krievijas iebrukuma, no Krievijas okupācijas, mēs ļoti novērtējam brīvības cenu. No šādas perspektīvas, ASV lieliski izprot mūsu ne pārāk vieglo situāciju, dzīvojot blakus Krievijai,” viņš atzina.
Vienlaikus A. Pabriks uzsvēra – ja Rietumvalstis piekāpsies Krievijai kaut vienā no Kremļa izvirzītajām prasībām, tas tālāk draud ar vēl lielāku iekšējo robežu novilkšanu pašu Rietumu sabiedroto vidū. “Un tas ir tieši tas, ko vēlas Kremlis,” viņš piebilda.
Savukārt vaicāts par Krievijas gatavību iebrukt Ukrainā, A. Pabriks secināja – ja Krievija ir sagatavojusies karam, neviens to nespēs atturēt. Tomēr Krievijai ir jāapzinās, ka gadījumā, ja tā izraisīs karu, tā saņems ne tikai pašas kāroto konfliktu, bet arī samaksās visaugstāko cenu par tā izraisīšanu.
“Krievi ir racionāli cilvēki un viņi to saprot. Tomēr šobrīd viņus ir pārņēmusi doma, ka Rietumvalstis pēc Otrā pasaules kara ir kļuvušas vājas, ka tās nav vienotas un, ja Krievijai turpinot savu spiedienu, Rietumi padosies,” Kremļa domāšanas veidu raksturoja A. Pabriks.
Latvijas aizsardzības ministrs atgādināja, ka Rietumvalstis tā arī nespēja novērst Krievijas karu ar Gruziju 2008. gadā, savukārt 2014. gadā nespēja novērst Krievijas sākotnējo agresiju pret Ukrainu.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka aizvadītās nedēļas nogalē sākās Krievijas un Rietumvalstu sarunu maratons, kurā Maskava vēlas apspriest pašas izvirzīto ultimātu Rietumiem, ko tā dēvē par “drošības garantijām”. Šādi Kremlis pieprasa pārtraukt NATO atvērto durvju politiku un izvest sabiedroto karaspēku no Austrumeiropas. Neveiksmīga sarunu rezultāta gadījumā Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins draudējis ar “militāri tehnisku atbildi”, kas varētu nozīmēt jaunu visaptverošu iebrukumu Ukrainā.
