Igaunijā līdz 2025. gadam būs darboties spējīga vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma, tā pirmdien paziņojis Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Valdība šim mērķim piekritusi līdzekļus piešķirt jau nākamā gada budžetā. Turklāt šis pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums tiks veikts sadarbībā ar Latviju, kā to paredz šī gada NATO samitā Madridē starp abām valstīm parakstītā nodomu vēstule.
Ministrs piebilda, ka vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība ir viena no viņa prioritātēm, un fakts, ka šāda sistēma būs darboties spējīga jau tuvāko nepilnu trīs gadu laikā, “ir liels solis uz priekšu, lai aizpildītu šo kritisko spēju plaisu.”
Iepirkuma līgums jāparaksta 2023. gada pirmajā ceturksnī, un pirmās sistēmas Igaunijā varētu tikt piegādātas līdz 2024. gadam. Finansējums ir sadalīts laika posmam no 2024. līdz 2027. gadam, bet kopējās izmaksas vēl nav zināmas, jo tās ietvers infrastruktūras, personāla, apmācības, aprīkojuma un citas saistītās izmaksas.
“Varu teikt vien to, ka šī summa ir mērāma simtos miljonu eiro,” sacīja H. Pevkurs.
Parakstītā nodomu vēstule kalpo par pamatu kopīga iepirkuma līguma slēgšanai starp abām valstīm, ļaujot savstarpēji koordinēt īstenojamos pasākumus, efektīvi izlietot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus, kā arī stiprināt reģiona stabilitāti un drošību kopumā.
“No reģionālās drošības viedokļa ir svarīgi, lai šīs abas sistēmas būtu savstarpēji izmantojamas. Tas ļauj mums labāk organizēt gaisa aizsardzību reģionā, samazināt izmaksas, kā arī kopīgi organizēt apmācību, krājumu veidošanu un loģistiku,” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs.
