ES dalībvalstīm līdz 25.jūlijam jāpiesakās Ukrainai ziedotā militārā aprīkojuma līdzfinansēšanai

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/Defense News
Latvijai piederošo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Stinger" nodošana Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Foto: srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jau tuvākajā laikā jāapkopo savi ieroču un munīcijas pirkumu saraksti, kurus Brisele varētu kompensēt par dalībvalstu iepriekš veiktajām piegādēm Ukrainas bruņoto spēku atbalstam pret Krievijas nelikumīgo agresiju, atsaucoties uz Eiropas Savienības amatpersonu un Eiropas aizsardzības industriju pārstāvju sniegto informāciju, vēsta ASV Aizsardzības nozares medijs “Defense News”.

 

 

25. jūlijs ir noteikts kā gala termiņš pirmā cikla līdzfinansējuma saņemšanai, kura mērķis ir atjaunot ES dalībvalstu bruņoto spēku arsenālu ar ieročiem, kuri būtu ražoti Eiropas Savienībā. Ar šādu līdzfinansējumu  bloks cenšas stiprināt pats savu  aizsardzības industriju.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada februāra nogalē, ES dalībvalstis Ukrainai nodrošinājušas pastāvīgu bruņojuma piegādes plūsmu. Tās laikā piegādāti gan individuālie šaujamieroči, gan pretgaisa un prettanku sistēmas, kā arī smagā artilērija, tanki, bruņutransportieri, lidmašīnas un citi ieroči.

"Valstis, kuras ir piegādājušas munīciju lielos daudzumos, ir ļoti ieinteresētas papildināt savus krājumus," izdevumam sacīja kāda vārdā neminēta augsta līmeņa ES aizsardzības amatpersona. Saskaņā ar amatpersonas teikto, šobrīd Eiropas valstis saskaras ar "iekšēju spiedienu" nodrošināt ne tikai Ukrainas militāro atbalstu, bet arī  savas valsts aizsardzības efektivitāti.

“Defense News” atzīst, ka ES jaunizveidotais 500 miljonu eiro aizsardzības papildināšanas fonds drīzumā pierādīs, vai ES spēj būt noderīgs starpnieks šādu ātru un masīvu iepirkumu gadījumos. Šajā gadījumā uzdevums slēpjas dalībvalstu kopējo vajadzību apvienošanā, kā arī tāda Eiropas aizsardzības nozares piegādātāja izvēlē, kura rīcībā būtu pietiekoši lielas ražošanas jauda, lai tas, izmantojot ES atbalstu un ietekmi spētu pārvarēt un atrisināt bruņojuma piegādes ķēdes vājās vietas un nepilnības.

Kā norāda medijs, šobrīd ES amatpersonas Briselē cīnās ar laika trūkumu, ņemot vērā augošo dalībvalstu neapmierinātību ar sarežģītajām birokrātiskajām procedūrām ES aizsardzības iepirkumu sistēmā. Šo šķēršļu dēļ daudzas bloka dalībvalstis savus arsenālus atjauno, izvēloties iegādāties ieročus un munīciju ārpus Eiropas Savienības, turklāt darot to pašu spēkiem.

Kāda anonīma augsta ranga ES amatpersona “Defense News” pastāstīja, kopējā bloka aizsardzības ekosistēmā joprojām dominē "uzticības trūkums" kopīgu iepirkumu gadījumos.

Turklāt amatpersonas joprojām gaida regulas galīgo versiju, kas precizēs šī fonda darbības pamatprincipus.  Eiropas Aizsardzības aģentūra būs viena no vairākām struktūrām, kuras uzdevums būs nodrošināt fonda darbību. Regulai būs jānosaka subsīdiju izmaksu kārtība, kā arī nosacījumi, kādos gadījumos valstu prasījumi uzskatāmi par atbilstošiem. Regula noteiks prasības arī Eiropas aizsardzības nozares ražotājiem, kuri varēs izpildīt pasūtījumus.

Dalies ar šo ziņu