Meklēšanas rezultāts

Dronu incidenti ir pastiprinājusi bažas, ka Krievijas karš Ukrainā var pārcelties uz NATO valstīm, pat ja tas notiek netīši, liekot aliansei izlemt, kā reaģēt uz incidentiem, kas notiek tās robežās.

Ja Krievija izšķirsies veikt uzbrukumu Ukrainai, zināmi drošības riski veidosies arī Latvijai, šorīt Latvijas Radio uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Ir pagājusi nedēļa, kopš Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins tika pasludināts par starptautisku noziedznieku. Šobrīd Krievijas līderim ir bīstami apmeklēt visas 123 valstis, kuras ir Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) dalībvalstis. Šāds paziņojums ir krietni ietekmējis Kremli, tāpēc, iespējams, aresta orderis nav vienīgais drauds V. Putinam. Pagātnes pieredze rāda, ka šādos gadījumos ...

Latvija ievēro gan cilvēktiesības, gan arī pilda robežas aizsargāšanas pienākumu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Krievijas diktators Vladimirs Putins martā Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam vizītes laikā Maskavā sacījis, ka Krievija grasās Ukrainā karot vismaz piecus gadus, vēsta Japānas izdevums "Nikkei", atsaucoties uz saviem avotiem.

Pēdējās nedēļas laikā notikuši divi uzbrukumi robežsargiem, kuri pildīja dienesta pienākumus, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardze.

Mēneša laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā politikas veidotāji un analītiķi ir uzsvēruši, ka Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins ir darījis visu iespējamo, lai koncentrētu varu savās rokās. Taču, lai cik stingra būtu kļuvusi viņa kontrole pār Krieviju, V. Putins nevar mainīt realitāti: viņa spēja īstenot karu Ukrainā un apspiešanu iekšzemē ...

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks sacīja, ka būs "salīdzinoši viegli" rast kopēju valodu, lai izbeigtu karu ar Krieviju par dažiem jautājumiem, piemēram, dalību NATO un krievu valodas kā reģionālās valodas lietošanu, bet sarunas par atteikšanos no teritorijas "nekur nevirzīsies".

Lai pienācīgi atbildētu uz hibrīdkaru, ir jāmaina Eiropas Savienības likumi, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Eiropai ir jābeidz izlikties, ka nesniedzot atklātu militāru palīdzību Ukrainai, kura pēdējo gadu laikā asiņainā karā cīnās pret Krievijas bruņoto spēku iebrukumu, tai izdosies saglabāt mieru. Šādi rīkojoties, Eiropas Savienība, pati negribot, iesaistās ģeopolitiskā spēlē, kurai noteikumus diktē Krievija. Šādu viedokli intervijā Vācijas sabiedriskajai raidsabiedrībai “Deutsche Welle” pauda Latvijas aizsardzības ...