Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) 17.martā izdeva orderi viņa aizturēšanai, apsūdzot viņu kara noziegumu pastrādāšanā viņa pilna mēroga iebrukumā Ukrainā. Nav skaidrs, vai V. Putins kādreiz tiks saukts pie pilnas atbildības par Ukrainas bērnu nelikumīgās deportācijas uzraudzību. Tomēr, ja viņš nonāks SKT dalībvalstu teritorijā, tām ir juridisks pienākums izpildīt V. Putina un Krievija bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi.
Tomēr tas var nebūt vienīgais V. Putina risks. Viņam draud pazemojums vai pat nāve no ienaidnieku rokām gan iekšienē, gan ārvalstīs.
Visām Starptautiskās Krimināltiesas valstīm, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lielākajai daļai Āfrikas valstu, visām Latīņamerikas un Dienvidamerikas valstīm, izņemot Kubu un Nikaragvu un pat Tadžikistānu, ir juridisks pienākums arestēt V. Putinu, ja viņš kādreiz sper kāju to teritorijā.
Starptautiskajai Krimināltiesai trūkst savu policijas spēku, lai īstenotu tās apcietināšanas orderus, un tā ir atkarīga no tās 123 dalībvalstīm, kas sniegs palīdzību, apcietinot personas, kas pagātnē ne vienmēr ir izdevies. Bijušajam Sudānas līderim Omaram al Baširam ir divi SKT izdoti apcietināšanas orderi, kas datēti ar 2009. un 2010. gadu. Kopš tā laika viņš ir apmeklējis SKT dalībvalstis, un viņš joprojām ir brīvībā.
Kamēr vairākas NATO dalībvalstis, tostarp Vācija un ASV, ir dubultojušas saistības ievērot Starptautiskās Krimināltiesas Putina aresta orderi, Ungārija, kas arī ir 30 dalībvalstu militārās alianses dalībvalsts, ir paziņojusi, ka neapcietinās Krievijas valdnieku, ja viņš ieceļotu valstī.
Prokrieviskā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personāla vadītājs Gergelijs Guljaš 23. martā sacīja, ka, lai gan viņa valsts ir parakstījusi Romas Statūtus, līgumu, ar kuru tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa, un to ratificēja 2001. gadā, Ungārijas tiesību aktos nav nekāda pamata Putina arestam.
Šāds paziņojums nāca pēc tam, kad bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka jebkurš mēģinājums arestēt Putinu pēc Starptautiskās Krimināltiesas ordera nozīmētu kara pieteikšanu Krievijai.
Aizvien pieaug arī diskusijas par to, vai Putins varētu tikt arestēts šā gada augustā gaidāmā brauciena laikā uz BRICS (Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas) valstu samitu Dienvidāfrikā.
Putina ienaidnieki iekšienē
Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības postkomunistiskās transformācijas eksperts Oksfordas Universitātē Vlads Mihņenko intervijā “Newsweek” sacīja, ka Putinu varētu arestēt un nosūtīt uz Hāgas tiesu, ja viņš tiktu atcelts no varas vai ja Krievija elites liktu viņu arestēt, lai izstumtu no varas.
"Tā kā Kremlis, pirmkārt, ir paranoisks par Putina drošību un otrais, uzskata, ka ASV pārvalda pasauli, Putins nespers kāju ICC dalībvalsts teritorijā, lai izvairītos no potenciāla aresta," sacīja V. Mihņenko, piebilstot, ka Putins, visticamāk, neriskēs doties uz Dienvidāfriku.
Ja Putins riskē apmeklēt Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstis un "iekļūs nepatikšanās", tas varētu būt rezultāts tam, ka siloviki (Krievijas uzņēmēju un līderu elites grupa) liks viņu arestēt, "lai atbrīvotos no viņa".
Arī bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš pērn publiski atkāpās pēc iebrukuma Ukrainā, pagājušajā mēnesī izdevumam “Newsweek” sacīja, ka Putinu var nomainīt un viņš galu galā var būt spiests atkāpties, ja zaudēs karu pret Ukrainu.
