Meklēšanas rezultāts

Pēc vairāk nekā mēnesi ilga kara starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu panāktais divu nedēļu pamiers iezīmē būtisku pagrieziena punktu konfliktā, taču tas nav atrisinājums. Tā ir taktiska pauze ar neskaidriem noteikumiem, pretrunīgām interpretācijām un augstu eskalācijas risku. Skaidrojam, kas zināms par pieņemto pamieru un kas sekos tālāk.

Krievija turpina saskarties ar nopietnām grūtībām, cenšoties izpildīt aizsardzības pasūtījumus saistībā ar “Kh-59M2/M2A” gaisa–zemes raķešu ražošanu. No 116 uzņēmumiem, kas iesaistīti šo raķešu izstrādē un ražošanā, aptuveni 50 joprojām nav pakļauti starptautiskām sankcijām. Tomēr pat šādos apstākļos Krievijai neizdodas nodrošināt plānoto ražošanas tempu, vēsta “Ukrainska Pravda”.

Divu nedēļu laikā, kopš visu NATO dalībvalstu vēstnieki parakstīja pievienošanās protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, aptuveni puse dalībvalstu ir ratificējušas šo lēmumu. Taču, tā kā tādas valstis kā Ungārija, Turcija un ASV vēl nav ratificējušas protokolus, ir vērts izvērtēt, kādu labumu aliansei dotu abu Ziemeļvalstu pievienošanās.

Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.

Krievijai izsludinot vispārēju mobilizāciju, ukraiņiem kaujas laukā vajadzētu izmantot laiku, kamēr krievi formētu jaunas vienības, aģentūrai LETA norādīja Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš. Viņš uzskata, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir "iestrēdzis" un krieviem atkāpšanas ceļa nav. Patlaban Krievijas propaganda izplata vēstījumu, ka karš Ukrainā ir cīņa pret NATO.

Ar Globālā sankciju režīma iedarbināšanu Eiropas Savienība (ES) parāda, ka tā nav vājš spēlētājs un Krievijas neglīto izturēšanos, arī pret ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu, necietīs, tādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis.

Valdība 11. augustā plāno lemt par grozījumiem likumā, kas paredz nepieciešamību saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju, lai iegādātos īpašumu aizsardzības un armijas objektu tuvumā. Šobrīd Latvijā atšķirībā no vairuma citu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu nav noteikts regulējums, kas ierobežotu personu darbības ar nekustamo īpašumu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.

Aizsardzības ministrija (AM) piedāvās savu redzējumu austrumu robežas sakārtošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Lielbritānijas Bruņotie spēki operācijā Mali izmanto no 40 mm zemstobra granātmetējiem palaižamus mini dronus, kas spēj veidot t.s. “dronu spietus” un var nest ne tikai novērošanas kameras, bet arī sprāgstvielas. Nav skaidrs, vai Mali manītie droni ir pilnībā integrēti bruņojumā, vai arī tiek veikta to testēšana kaujas operācijās, vēsta portāls ...

Aizsardzības ministrijas veiktājā aptaujā, 66% aptaujāto norādījuši, ka saskārušies ar situāciju, kad bērnu “audzināšanā” vecāki izmanto taktiku bērnus biedēt ar policistiem, ugunsdzēsējiem un armiju, tādējādi radot bērnu vidū nepareizus priekšstatus par šo dienestu darbību. Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt - šāds audzināšanas ...