Ģenerālis Mārtiņš Peniķis dzimis 1874. gada 6. novembrī Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta «Atālmauļos». Mācījies Kuldīgas ministrijas skolā. 1896. gadā brīvprātīgi iestājies cariskās Krievijas armijā — 133. kājnieku pulkā Jekaterinoslavā. 1902. gadā beidzis Čugujevas junkuru skolu. Pēc tam dienējis 121. kājnieku pulkā Harkovā. Piedalījies Krievu—japāņu karā. 1913. gadā iestājies Ģenerālštāba kara ...
Pirms 130 gadiem (1888. gada 31. martā) Pēterburgā latviešu skolotāja ģimenē dzimis Osvalds Kristaps Fogelmanis — vēlākais Latvijas armijas pulkvedis.
Šogad februārī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva atzīmē savas nacionālās neatkarības simts gadu jubileju. Liktenis bija lēmis, ka lietuvieši un igauņi savas valstis proklamēja gandrīz pusgadu pirms Latvijas, taču brīvība mums bija jāizcīna kopīgā cīņā pret kopīgiem ienaidniekiem
Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Klinsons dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagasta Mālpils muižā. Beidzis vietējo draudzes skolu. 1909. gadā iestājies Krievijas impērijas armijas 64. kājnieku pulkā, tad turpinājis dienestu 177. kājnieku pulkā Rīgā
Rīgas krišana 1917. gada septembrī: Latviešu strēlnieku muzeja pārziņa Kārļa Strauberga liecība
ZiņasPirms 100 gadiem, 1917. gadā, Latvijas teritorijā, līdzīgi kā visā Krievijā, notika daudzi liktenīgi notikumu pavērsieni, kuri bija cieši saistīti arī ar militārajām norisēm — janvārī Rīgas frontes iecirknī noslēdzās Ziemassvētku kaujas ar aktīvu latviešu strēlnieku piedalīšanos un milzīgiem zaudējumiem, martā — Februāra revolūcija ar tās izraisītajām pārmaiņām. Rīga kopš ...
1917. gada marts Krievijas tautām nāca ar jaunām cerībām — cars atteicies no troņa, visi gaida jaunu kārtību. Visi cerēja, ka jaunā kārtība būs labāka, taisnīgāka par iepriekšējo. Visi bija noguruši no kara vētrām, kas jau trīs gadus bija mocījušas zemi un cilvēkus. Krievijas armijas virsnieki cerēja, ka bez cara ...
2. februārī Rīgā, Latvijas Kara muzejā, notika izstādes "Viņus nogalināja ar šāvienu pakausī. Katiņas slaktiņš" atklāšana
1941. gada 14. jūnijā daudzām Latvijas ģimenēm sākās gadiem ilgs Golgātas ceļš padomju soda nometnēs. Represijas pret savas un citu valstu iedzīvotājiem arī līdz tam komunistiskajam padomju režīmam nebija nekas svešs. Sākumā «revolūcijas vārdā» bija iznīcināti citādi domājošie pašu mājās, vēlāk revolucionārie «pasaules pārveidotāji» ķērās pie tikko kā «atbrīvotajām» un ...
«1945. gada ziema turējās auksta, ar asu jūras vēju. Novietojums šādiem apstākļiem nebija piemērots. Apģērbs un uzturs ļoti trūcīgs. Izmantojot gūstā uzspiestās bezdarbības laiku, šajās, varbūt, visdrūmākajās gūsta dienās dažiem karavīriem bija radusies laimīga doma dibināt un izveidot jau gūsta laikā savu cīņas un aprūpes organizāciju, kurai īstais darba lauks ...
Pavisam nesen klajā laists jaunās latviešu spēlfilmas "Pelnu sanatorija" treileris. Filma tapusi "Studijā Lokomotīve" un ir režisora Dāvja Sīmaņa pirmais pilnmetrāžas darbs spēlfilmas žanrā. "Pelnu sanatorijas" pirmizrāde gaidāma 2016. gada 21. janvārī, informē tās veidotāji.