Pamatojoties uz Ukrainas nesenajiem panākumiem kaujas laukā, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu sāk izmantot dronus ar mākslīgā intelekta (MI) funkcijām. Piemēram, nesenajā Ukrainas operācijā “Zirnekļtīkls” 1. jūnijā, kuras laikā tika veikts slepens dronu trieciens dziļi Krievijas teritorijā, MI tehnoloģijām bija būtiska loma, vēsta medijs “Defense News”.
12. decembrī netālu no Krievijas okupētās pilsētas Zaporižjas apgabala dienvidaustrumos Ukrainas spēki bojājuši tiltu, ko krievu okupanti izmantoja militārās tehnikas transportēšanai. Šķiet, ka Ukrainas spiediena palielināšana uz Krievijas spēkiem Melitopolē notiek pēc līdzīga parauga kā taktika, kas tika izmantota pret Hersonu pirms tās atbrīvošanas .
ASV senators Lindsijs Greiems televīzijas intervijā aicinājis "kādu Krievijā" atentātā likvidēt Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu, kurš uzsācis asiņainu karu Ukrainā. Šie L. Greiema aicinājumi izskan laikā, kad ASV noteikusi sankcijas V. Putina elites cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem, tādējādi tos sodot par iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2025. gada 4. novembrī apmeklēja Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa “Azov” karavīrus komandpunktā Dobropiļļas rajonā, aptuveni 20 kilometru attālumā no Pokrovskas pilsētas Doneckas apgabalā. Šī teritorija šobrīd piedzīvo īpaši spēcīgu Krievijas karaspēka spiedienu.
Agresorvalsts Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas pašvaldība pilsētā atvērusi vairākas ziedojumu pieņemšanas vietas, kurās aicina iedzīvotājus Ukrainā dieonšajiem krievu okupantiem ziedot dažāda veida mūzikas instrumentus, lai tādējādi “celtu karavīru morāli” frontē Ukrainā , ziņo laikraksts “The Moscow Times”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nikns uz vīlies savā karaspēka spējā īstenot iebrukumu Ukrainā. Militārās neveiksmes viņam varētu likt pārskatīt plānus par tālāko iebrukumu Ukrainā, taču tās visticamāk tiks kompensētas ar vēl lielāku brutalitāti un kara noziegumiem.
Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām nav gatavs būtiskiem kompromisiem sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā un turpina cerēt uz savu maksimālistisko mērķu sasniegšanu militārā ceļā. Šādu pārliecību, iespējams, veicina sagrozīta informācija par patieso situāciju frontē, secinājis ASV Kara studiju institūts (ISW).
Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs 5. jūlijā paziņoja, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā turpināsies, līdz Krievija sasniegs savus mērķus. Paziņojums nepārprotami norāda, ka Kremlis nesenos Krievijas ieguvumus Luhanskas apgabalā neuzskata par pietiekamiem, lai sasniegtu kara sākotnējos mērķus, un apstiprina "ISW" pastāvīgo vērtējumu, ka Kremlim ir ievērojamas teritoriālas ambīcijas ārpus ...
Krievijai ir trīs veidi, kā stiprināt savu starptautisko tēlu un projicēt spēku – konvencionālie spēki, kiberieroči un kodolieroči. Tiesa, līdz šim ir izmantots tikai viens, un tas ir pamatota iemesla dēļ, Eiropas Politikas analīzes centram (CEPA) raksta Ņujorkas universitātes un Džordža Vašingtonas universitātes mācībspēks, kibernoziegumu analītiķis Jans Kallbergs. Viņš norāda ...
Eksperti Latvijā: Putins meklē iemeslu iebrukumam, vai cenšas tikt pie izdevīgāka “piedāvājuma”
ZiņasAttīstoties Krievijas radītājai krīzei Ukrainā, portāls “Sargs.lv” aicināja šī brīža situāciju novērtēt diviem militārās nozares speciālistiem. Potenciālo notikumu attīstību un šī brīža notikumus vērtēja Dr. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors un Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube, kurš šobrīd ...