Meklēšanas rezultāts

ASV Valsts departaments noteicis sankcijas pret virkni uzņēmumu un personu Ķīnā, Irākā, Krievijā un Turcijā saistībā ar to iesaisti Irānas raķešu programmas attīstībā, ziņo aģentūra “Reuters”.

No 5. līdz 17.jūnijam Baltijas jūras reģionā norisināsies plaša mēroga ikgadējās starptautiskās militārās mācības “ BALTOPS 22”, kurās piedalīsies 14 NATO dalībvalstis – ASV, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Francija, Vācija, Latvija, Lietuva, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Turcija, kā arī divas partnervalstis – Zviedrija un Somija.

Lietuva, kas tikko piesaistījusi pasaules uzmanību ar spēju savākt ziedojumus Ukrainai paredzēta Turcijā ražotā bezpilota lidaparāta "Bayraktar" iegādei, varētu iegādāties šādus lidaparātus arī savām vajadzībām, norādījis aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Uzbekistānas bruņotie spēki notriekuši no Afganistānas mūkošu miltāro lidmašīnu, ar kuru afgāņu karavīri centušies pamest valsti, kopš to savā kontrolē pārņēma teroristiskais grupējums “Taleban”, vēsta Turcijas medijs “YeniSafak”.

Kurdu protesta akcija Stokholmas centrā, kuras laikā tika pakārts Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana manekens, bija sabotāža pret valsts iestāšanos NATO, piektdien paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

NATO galīgi apstiprinājusi atjauninātos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, panākot kompromisu ar Turciju, kas vienīgā bloķēja šo lēmumu, otrdien ziņu aģentūrai BNS apliecinājis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Vairākas arābu valstis un Turcija gatavas ar ASV koordinēt pūliņus, kas vērsti uz Gazas joslas atjaunošanu, palestīniešu anklāva politiskās nākotnes noteikšanu un ilgtermiņa miera un reģiona stabilitātes panākšanu, pirmdien pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas nule kā ieradies Izraēlā sarunām ar šīs valsts līderiem.

Krievijas un NATO attiecības nav aukstā kara stāvoklī, tomēr tā arī nav stratēģiskā partnerība, preses konferencē Belekā, Turcijā, NATO-Ukrainas komisijas sēdes noslēgumā atzina alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Oficiālās Maskavas koncentrēšanās Ukrainā uz Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma veikšanai Severodoņeckas pilsētai un Donbasa apgabalu militārai sagrābšanai kā vienam no galvenajiem konflikta iznākuma mērķiem, turpina radīt pastiprinātu Krievijas bruņoto spēku ievainojamību Ukrainas Hersonas apgabalā, kur Ukrainas bruņotie spēki turpina pret Krievijas okupantiem vērstos pretuzbrukumus.

Pēc diviem gadiem pilna mēroga iebrukumā Ukrainā agresorvalsts Krievija pār savu upuri turpina saglabāt pārākumu militārās tehnikas, personāla un karam atvēlēto finanšu apjoma ziņā, tomēr, par spīti “pārākumam uz papīra”, Krievija turpina ciest smagus zaudējumus, bet tās gūtie panākumi ir uzskatāmi par “Pirra uzvarām”.