Stoltenbergs: NATO un Krievijas starpā nav aukstā kara, nav arī partnerības

"Krievijas un NATO attiecības neatrodas aukstā kara stāvoklī, ko raksturo militāro bloku pretstāve un ideoloģiskā pretstāve, attiecības nav arī stratēģiskā partnerībā, ko puses bija apņēmušās izveidot," sacīja Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka ar alianses lēmumu "apturēta jebkāda praktiskā sadarbība" NATO un Krievijas starpā.

Trešdien Stoltenbergs arī atzina, ka Krievijas darbības liek vairot militāro klātbūtni reģionā. Viņš uzsvēra, ka aliansei ir jābūt gatavai uzbrukumam no austrumiem un tāpēc paliks Baltijā.

NATO pastiprinās klātbūtni Kijevā

NATO pieņēmusi lēmumu nosūtīt uz Kijevu papildus padomniekus, tostarp militāros, pavēstīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mēs palielinām NATO militārā personāla skaitu Kijevā. Mēs pastiprinām alianses sakaru biroju Kijevā, nosūtot uz turieni jaunus padomniekus, tostarp uz Aizsardzības ministriju," paziņoja Stoltenbergs.

Viņš arī pavēstīja par plāniem paplašināt praktisko sadarbību starp alianses un Ukrainas spēkiem. "Ukraina šoruden rīkos ar NATO kopīgas mācības. Mūsu partnerattiecības ir spēcīgas un turpina attīstīties," piebilda Stoltenbergs.
Tajā pat laikā Ukrainas un NATO attiecību formāts nemainās un saglabājas īpašu partnerattiecību līmenī.

NATO ģenerālis satraukts par prokrievisko spēku nostiprināšanos Austrumukrainā

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs paudis satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.

Situācija Mariupoles pilsētas un Širokines ciemata rajonā - piefrontes apvidū Ukrainas Azovas jūras piekrastē - atgādina to, kas jau agrāk ir noticis ugunspārtraukšanas laikā, norādīja ģenerālis.

Krievijas atbalstītie separātisti rīko mācības, notiek apgādāšana ar jaunām iekārtām, personālsastāva atjaunošana, tiek nodrošināti jauni līdzekļi, jauna organizācija, pastiprināta karaspēka vadības sistēma, kā jau tas agrāk ir noticis pirms pāriešanas uzbrukumā, NATO vadošo pārstāvju tikšanās gaitā Antaljā, Turcijā, sacīja ģenerālis.

Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls "1+1".

Širokinē var izveidoties jauns "katls", rakstot par Brīdlova brīdinājumiem, norāda Ukrainas tīmekļa medijs "Korrespondent".

Brīdlovs gan atzina, ka nevar spriest par to, kādi nodomi ir Krievijas militārpersonām, kas komandē separātistu spēkus šajā Austrumukrainas daļā.

Krievijas bezatbildīgie paziņojumi par kodoljautājumiem liek pārskatīt atbildes uz tās darbībām Ukrainā, norādīja Brīdlovs.

Šādi izsakoties, viņš atgādināja par nesenajiem Krievijas paziņojumiem, ka tā okupētajā Krimā varētu izvietot kodolieročus.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.