21. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas pilsoņu “daļēju mobilizāciju”, lai iesauktu 300 000 militāros rezervistus. Šis dekrēts izraisīja pretrunīgu reakciju visā Krievijas sabiedrībā, neskatoties uz gandrīz pilnīgu sabiedrības atbalstu Maskavas agresijai pret Ukrainu. “Daļēja mobilizācija” daudzos Krievijas reģionos ir kļuvusi teju par pilnīgu mobilizāciju, visvairāk ...
Ukrainas vēstnieks Latvijā: Vienīgais konflikta risinājums ir okupēto Ukrainas teritoriju atgūšana
ZiņasLai arī pašlaik nekas neliecina par Krievijas agresijas pārtraukšanu Austrumukrainā un Krimā, vienīgais iespējamais atrisinājums šim konfliktam ir okupēto Ukrainas teritoriju atgūšana. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko ( Olexandr Mischenko ). Viņš stāsta, ka Kremļa kontrolētajos Ukrainas apgabalos notiek ne vien masveidīga militarizācija, bet ...
Krievija pret Eiropas valstīm izvērš arvien lielāku agresiju, pret tām īstenojot daudzpusīga rakstura hibrīdkaru, kurā konvencionālais militārais spēks tiek sajaukts ar slepenām operācijām. Šāda Kremļa uzbrukumu pieeja sniedz iespēju sasniegt tā politiskos mērķus bez tiešas konfrontācijas. Nepieciešamība pēc Rietumu vienotas un spēcīgas aizsardzības pieaug ar katru dienu, tomēr vienprātības trūkuma ...
Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) šā gada 28. jūnijā aizturēja pāri aizdomās par nelikumīgu ziņu vākšanu par Latvijas aizsardzības nozari Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
"Droši ir zināt": Ko Latvijas drošībai un aizsardzības industrijai devis NATO samits Ankarā?
PodkāstsNeraugoties uz šķietami saasinātajiem paziņojumiem Eiropas un ASV sabiedroto vidū, jūlija sākumā Turcijas galvaspilsētā Ankarā aizvadītais NATO samits noslēdzies ne tikai labi, bet pat ļoti labi. Sabiedrotie apliecinājuši nedalītu uzticību alianses 5. pantam, atkārtoti uzsverot, ka jebkura agresora uzbrukums kādai no dalībvalstīm tiks uzskatīts par kara pieteikumu visam blokam. Tāpat ...
Latvijas un Kanādas attiecību centrā gandrīz trīsdesmit piecus gadus ir drošība. Kanāda neatzina PSRS okupāciju, ātri atjaunoja diplomātiskās attiecības un kļuva par pirmo G7 valsti, kas ratificēja Latvijas iestāšanos NATO. Pēc Krievijas agresijas 2014. gadā sadarbība no simboliskas solidaritātes pārauga praktiskā aizsardzībā, līdz šodien – Kanādas vadītai NATO daudznacionālajai ...
Eksperte: Trīs mācības no Minskas II vienošanās nākotnes miera līgumam starp Krieviju un Ukrainu
ZiņasNe visi Miera līgumi nes mieru – daži noved pie lielāka kara. Minskas II vienošanās bija vāja un nespēja apturēt Krievijas agresiju. Tā deva Maskavai laiku un iespēju sagatavoties jaunam uzbrukumam, kas rezultējās pilna mēroga Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gada februāri. Kara pētījumu institūta (ISW) pētniece Natālija Bugajova medijā “Kyiv ...
Lai gan šogad atzīmējam pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā otro gadadienu, Kremļa agresija pret Ukrainu ilgst jau desmit gadus. Šis ir laiks, kurā Ukrainas sabiedrībai nācies izdarīt sāpīgas izvēles, sāpīgas atklāsmes un vēl nebijušos tempos meklēt veidus, kā pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Vai sabiedrībai kopumā karā iespējams saglabāt veselo saprātu, ...
Dronu samita laikā Rīgā “Sargs.lv” intervijā ar Lielbritānijas bruņoto spēku ministru Lūku Polardu runāja par Latvijas un Lielbritānijas vadītās dronu koalīcijas attīstību Ukrainas atbalstam un NATO aizsardzības spēju stiprināšanai. Ministrs skaidroja, ka dronu koalīcija palīdz Ukrainai ātrāk saņemt nepieciešamos risinājumus kaujas laukā un vienlaikus ļauj NATO dalībvalstīm apgūt kara pieredzi ...
Ukraina ar Krievijas agresiju cīnās jau 11 gadus – trīs no tiem, mēģinot apturēt pilna mēroga iebrukumu, kas sākās 2022. gada 24.februārī. Īsi pirms lielā kara sākuma Ukrainas spējai apturēt un sakaut agresoru ticēja vien retais. Viena no šādām valstīm līdz ar Lietuvu, Igauniju un Poliju un Lielbritāniju bija Latvija, ...