NATO dalībvalstis kopumā ir vienisprātis, ka Baltijas valstu rotācijas pretgaisa aizsardzības jautājumi ir jārisina alianses militārajai vadībai, nevis atsevišķu valstu politiķiem, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Tieši pirms Ziemassvētkiem globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi bija novērojami daļā Zviedrijas, Vācijas un Polijas. Pēdējās dienās arī lidojumi šajā reģionā tikuši ietekmēti, un pastāv aizdomas, ka vainojama Krievija, taču lielākās bažas rada, kādai ir jābūt Baltijas jūras reģiona valstu reakcijai, vēsta medijs “Politico”.
NATO jūras spēku kuģu klātbūtne Baltijas jūrā ir pastāvīga, lai veiktu atturēšanas pasākumus un gādātu par drošību. Kuģi no NATO pirmās pastāvīgās jūras grupas (SNMG1) un NATO pirmās pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) Baltijas jūrā regulāri piedalās vingrinājumos, kā arī veic dežūras.
Pieaugot spriedzei ap Ukrainu, Zviedrijas amatpersonas ar bažām raugās uz Krievijas aktivitātēm Baltijas jūrā. Zviedrija pirms nedēļas palielināja militāro klātbūtni Baltijas jūras Gotlandes salā, kas atrodas aptuveni 330 kilometrus no Kaļiņingradas, kur atrodas Krievijas Baltijas flotes galvenā bāze.