Ceturtdien, 29. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds dosies divu dienu darba vizītē uz Tallinu, Igaunijā, lai piedalītos Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē. Tikšanās mērķis ir saskaņot kopīgu rīcību reģionālās drošības stiprināšanā un padziļināt Baltijas valstu militāro sadarbību.
Svētku brīvdienās Zemessardzes 1.Rīgas brigādes karavīri un zemessargi, kopā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvjiem Rīgā, Salaspilī un Olainē turpinās kopīgas apmācības, lai pilnveidotu savstarpējās sadarbības procedūras, veiktu kopīgas patruļas, pārvietojoties ar kājām un transportu, nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību publiskās vietās.
ASV Kongress nākamā gada aizsardzības budžeta projektā atbalstījis vairāk nekā 168 miljonu ASV dolāru (138 miljonu eiro) piešķiršanu Baltijas valstu aizsardzības spēju palielināšanai.
Ceturtdienas rītā Latvijas valsts interneta mājaslapas piedzīvoja apjomīgu pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumu, informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.
"Sargs.lv" gada apskats: DAIF Latvija ieguldījums valsts aizsardzības industrijas attīstībā 2024. gadā
ZiņasPēdējo gadu straujie notikumi militārajā un drošības nozarē ir veicinājuši arī Latvijas aizsardzības industrijas ātro izaugsmi, un DAIF Latvija (Drošības un aizsardzības industriju federācija) ir spēlējusi nozīmīgu lomu, stiprinot uzņēmumu iesaisti gan nacionālajās, gan starptautiskajās iniciatīvās. "Sargs.lv" piedāvā atskatīties uz to, kā DAIF Latvija 2024. gadā ir sniegusi ...
Lietuvas Valsts aizsardzības padome pirmdien atbalstīja ierosinājumu valsts armijā izveidot divīziju, paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris. "Valsts aizsardzības padome, izvērtējot apdraudējumu, prognozēto pamata scenāriju Krievijas spēku atjaunošanai un atbilstību NATO reģionālās aizsardzības plāniem, nolēma aatbalstīt aizsardzības ministra ierosinājumu Sauszemes spēkos izveidot divīzijas apmēra vienību," ...
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis uz gatavību atteikties no valsts ilggadējās ambīcijas pievienoties NATO apmaiņā pret stingrām Rietumu drošības garantijām. Šis solis sperts laikā, kad pastiprinās diplomātiskie centieni izbeigt karu ar Krieviju, gandrīz četrus gadus pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
ASV drošības dienesti publiskā paziņojumā nedēļas sākumā norādīja, ka par apjomīgā kiberuzbrukuma “SolarWinds” programmatūrai, kas ietekmēja daudzas iestādes un uzņēmumus visā pasaulē, visticamāk, atbildīga ir Krievija, ziņo Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (“Cert.lv”). Institūcija norāda – šī ir pirmā oficiālā “SolarWinds” incidenta sasaiste ar kādu konkrētu valsti.
Atbildot uz Krievijas izvirzītajām drošības garantijām ASV un NATO, kas paģēr no Rietumvalstīm garantijas par alianses nepaplašināšanos un bruņoto spēku, kā arī ieroču sistēmu neizvietošanu bijušajās PSRS republikās, ASV ir gatavas pieprasīt virkni līdzīgu apņemšanos no pašas Krievijas. Par to paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss.
Eiropas un Baltijas kibertelpas ietekmēšanā Krievija joprojām ir lielākais drauds, kas tiek īstenots ar specdienestu, tai skaitā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU), starpniecību, tā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests. Izmantojot psiholoģiskās operācijas un kiberuzbrukumus, Krievijas specdienesti ne tikai grib savervēt ārvalstu pilsoņus Kremļa interešu īstenošanai, ...