Aicinām Latvijas Kara muzeja filiālē Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā "Airītes" apskatīt jauno brīvdabas ekspozīciju “Kaujas priekšpostenis”, kas mūsdienīgā un interaktīvi pievilcīgā veidā atklāj latviešu karavīru nereti skarbo, taču pienākuma apziņas un profesionalitātes apdvesto pieredzi misijās Kosovā, Afganistānā un Irākā. “Mūsu mērķis ir stāstīt par latviešu karavīra misiju ...
Līdz ar ar svinīgo pasākumu un jauno zemessargu zvēresta došanas ceremoniju pulkveža O. Kalpaka muzejā un piemiņas vietā „Airītēs”, šodien Zemessardzes 4.Kurzemes brigāde atzīmēs 28. izveides gada dienu, portālu “Sargs.lv” informēja 4.Kurzemes brigādē.
1.latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem Kurzemē pie „Airītēm”, varētu lepoties ar Latvijas panākumiem. Tā piemiņas pasākumā Lubānas novada Visagala kapos sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ar ugunskura iedegšanu pie Latvijas Kara muzeja atklāts Patriotu mēnesis un pieminēti Neatkarības karā kritušie
ZiņasŠodien kā ik gadu pie Latvijas Kara muzeja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš iededza Brīvības cīnītāju piemiņai veltītu ugunskuru, atklājot patriotu mēnesi.
4. septembrī vairākās Latvijas pilsētās svinīgās ceremonijās karavīra zvērestu deva Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kuri dienestu uzsāka 17. jūlijā. Rīgā, Brīvības laukumā, karavīra zvērestu deva 647 Valsts aizsardzības dienesta karavīri, kas dienestu pilda Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē. Ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Raivis melnis un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
2023. gada 11. novembris. Rīgas Brāļu kapos notiek svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu. Svinīgajā pasākumā piedalās Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
6. martā pulkveža Oskara Kalpaka muzejā un pie piemiņas vietas “Airītes” notika atceres pasākums, lai godinātu 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi O. Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem pie “Airītēm” Kurzemē.
Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, Rīgas Brāļu kapos norisinās piemiņas pasākums par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, iededzot sveces par katru kritušo karavīru. Piemiņas pasākums tiek rīkots priekšvakarā pirms aprit 100 gadi kopš noslēdzās Latvijā Neatkarības karš 1920. gada 11. augustā, parakstot Latvijas - Padomju Krievijas miera ...
7. novembrī ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes un Latvijas Kara muzeja direktores Aijas Fleijas dalību pie Pulvertorņa tika iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, atklāta sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija un divas Lāčplēša dienai veltītas izstādes Latvijas Kara muzejā.
Turpinoties Austrumu robežas nostiprināšanas darbiem, 13. novembrī Zemessardzes 3. Latgales brigādes inženieri sāka pārrakt ceļu un izvietot šķēršļus pie tā sauktā “draudzības kurgāna” – padomju laikā veidotas piemiņas vietas uz Latvijas un abu agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas robežas.