Meklēšanas rezultāts

1919. gadā, līdz ar Latvijas armijas veidošanos tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks. Šogad, 7. jūnijā, savu 100. gadadienu atzīmē Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki.

Nacionālajos bruņotajos spēkos veidojas jauna tradīcija — 10. jūlijā atzīmēt armijas dzimšanas dienu. Šīs tradīcijas sākotne meklējama gandrīz gadsimtu senā vēsturē.

Britu karakuģi Rīgā uzturējās regulāri no 1918. gada nogales līdz 1919. gada janvāra sākumam, pēc tam no 1919. gada jūlija.

Bermonta (Rietumu brīvprātīgo) armijas veidošana Pēc Cēsu kaujām Latvijas teritorijā iestājās vairākus mēnešus ilgs relatīva miera periods.

Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā parasti tiek saistīta ar 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidoto Latvijas Centrālo padomi un tās politisko darbību.

1915. gada jūnija sākumā Rīgā norisinājās latviešu sabiedrisko darbinieku un virsnieku sapulce, kurā tika skatīts jautājums par latviešu nacionālo vienību izveidi Krievijas impērijas armijas sastāvā. Sapulcē, kuru sasauca pēc Krievijas valsts domnieka Jāņa Goldmaņa iniciatīvas Tērbatas ielā 1/3, pieņēma lēmumu atbalstīt ieceri par latviešu militāro vienību dibināšanu.

1915. gada vasarā sāka formēt latviešu strēlnieku bataljonus. Latviešu vienību izveidē sevišķa nozīme bija Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai, kura sarežģītos apstākļos veica apjomīgu un ievērojamu darbu — organizēja brīvprātīgo pieņemšanu, panāca virsnieku un kareivju pārcelšanu no citām Krievijas impērijas armijas daļām, kā arī rūpējās par bataljonu apgādi. Komitejas darbinieki ...

14. jūnijā, pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.

1915. gada rudenī pirmo trīs latviešu strēlnieku bataljonu karavīri piedzīvoja kaujas ugunskristības. Beiguši dažus mēnešus ilgušās apmācības Rīgas apkārtnē un ieguvuši nepieciešamās iemaņas, strēlnieki devās uz fronti, lai cīnītos pret ienaidnieku — uzbrūkošo vācu armiju, kura apdraudēja Rīgu. Pirmajās kaujās latviešu strēlnieki sevi pierādīja kā vērā ņemams spēks.

1915. gada vasarā Krievijas valsts domnieki Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis aicināja Latvijas dēlus «pulcēties zem latviešu karogiem» un aizstāvēt savu dzimto zemi pret vācu iebrucējiem, kuri jau kopš pavasara postīja Latvijas zemi. Uzsaukumā stāties latviešu strēlnieku vienībās domnieki norādīja, ka par pamatu jaunajiem latviešu pulkiem tiks likti divi latviešu ...