Meklēšanas rezultāts

Tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas Pagaidu valdības rīcībā nebija savu bruņoto spēku. Pirmās nacionālā karaspēka vienības tapa lielās grūtībās.

Šogad februārī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva atzīmē savas nacionālās neatkarības simts gadu jubileju. Liktenis bija lēmis, ka lietuvieši un igauņi savas valstis proklamēja gandrīz pusgadu pirms Latvijas, taču brīvība mums bija jāizcīna kopīgā cīņā pret kopīgiem ienaidniekiem

Pirms 100 gadiem, 1917. gadā, Latvijas teritorijā, līdzīgi kā visā Krievijā, notika daudzi liktenīgi notikumu pavērsieni, kuri bija cieši saistīti arī ar militārajām norisēm — janvārī Rīgas frontes iecirknī noslēdzās Ziemassvētku kaujas ar aktīvu latviešu strēlnieku piedalīšanos un milzīgiem zaudējumiem, martā — Februāra revolūcija ar tās izraisītajām pārmaiņām. Rīga kopš ...

Nav apšaubāms, ka pulkvedis Frīdrihs Briedis, neraugoties uz viņa personas daļēju mitoloģizāciju, ir viens no izcilākajiem latviešu karavīriem vēsturē.

Jau no 1915. gada rudens mēnešiem latviešu strēlnieki frontē pie Rīgas iesaistījās kaujās ar vācu armiju, izceļoties ar panākumiem izlūkgājienos un apturot ienaidnieka virzību atsevišķos frontes sektoros.

Pēc uzvaras pār pulkveža Pāvela Bermonta-Avalova komandēto karaspēku 1919. gada novembrī, lielākā daļa Latvijas teritorijas bija atbrīvota. Ienaidnieka – konkrēti, lielinieku – kontrolē vēl bija palikusi tikai Latgale.

Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā koordinācijas grupa, ...

Padomju Savienības īstenotā Baltijas valstu okupācija 1940. gadā mūsdienās pārsvarā tiek aplūkota kā politisko notikumu virkne, tikai nedaudzi pētnieki aplūko arī notikumu militāro pusi. Gan 1939. gada rudens, gan 1940. gada jūnija notikumi Padomju Savienības politiskajā un militārajā vadībā bija plānoti arī kā bruņota spēka akcija un Sarkanās armijas bruņota ...

Marts. Spīd saule un pamazām aizmirstas aukstā februāra nedēļa. Kā īsti bija pirms 95 pieciem gadiem pie Ķekavas, kad tur 1915. gada nogalē ieradās noformētie Latviešu strēlnieku bataljoni, mēģināsim uzzināt no vēstures grāmatām un strēlnieku atmiņām.

Pirmdien, 4. jūlijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumu – piemiņas brīdi pie memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā 25.