Meklēšanas rezultāts

Balstoties uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) 2025. gada rudenī publiskoto pētījumu “Kremļa komunikācijas stratēģijas kolāža”, kurā sistemātiski analizēta Krievijas darbība informācijas laukā gan pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gan pēc tā, šajā rakstā portāls “Sargs.lv” piedāvā ielūkoties Kremļa komunikācijas ekonomiskajā dimensijā.

Lielbritānija mudina Džo Baidena administrāciju nodrošināt Ukrainu ar ieročiem, kas var sasniegt Krievijas kontrolēto teritoriju. Lielbritānija, kas lepojas ar to, ka ir priekšā saviem Rietumu sabiedrotajiem jaunu ieroču sistēmu ieviešanā Ukrainā, tagad, šķiet, ir gatava nosūtīt Kijivai tāla darbības rādiusa raķetes, kuras Džo Baidena administrācija jau ilgstoši ir liegusi.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklājot NATO - Ukrainas kontaktgrupas sanāksmi Briselē uzsvēra, ka ir svarīgi, lai NATO valstis Ukrainai sniegtu vēl lielāku atbalstu. Šī brīža galvenā prioritāte ir nodrošināt turpmāku jau nosūtīto ieroču izmantošanu – apkalpes nodrošināšanu, munīciju un remonta iespējas.

Ārvalstu eksperti aplēsuši, ka kopumā Ukrainas sabiedrotās valstis plāno tai piegādāt ap 300 tanku – tiesa, lielākā daļa no šī iespaidīgā skaita joprojām būs padomju parauga tanki. Tomēr jau tuvāko mēnešu laikā varam sagaidīt arī britu “Challenger 2” un vācu ražojuma “Leopard 2” tanku parādīšanos kaujas laukā, bet aptuveni pēc ...

NATO galvenajā mītnē šodien aizsākās divu dienu sanāksme, kurā tiekas NATO aizsardzības ministri, lai lemtu par tālāku atbalsta sniegšanu Ukrainai. Šī ir jau 13. šāda veida tikšanās. Sanāksmes laikā ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atklāja, ka vairākas valstis ir apņēmušās sniegt Ukrainai palīdzību ilgtermiņā, kas ļaus uzturēt armijas kaujasspējas. Papildus ...

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien vizītē Kijivā paziņojis, ka Ukraina saņems vairāk nekā 100 tankus "Leopard 1A5" no vairākām Eiropas valstīm. Līdz 2024.gada pirmajam vai otrajam ceturksnim ar šiem tankiem būtu jāapgādā vismaz trīs bataljoni, paziņoja Pistoriuss, kura vizīte Kijivā drošības apsvērumu dēļ līdz pēdējam brīdim tika turēta noslēpumā.

Parīzē notikušajā Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdē ASV un Eiropas Savienība (ES) vienojušās koordinēt rīcību karadarbības Ukrainā radītās globālās pārtikas krīzes mazināšanai, finansiāli atbalstot vissmagāk cietušās valstis un diversificējot minerālmēslu piegādes avotus.

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis par plāniem apspriest ar Eiropas partneriem iespēju paplašināt Francijas kodolaizsardzību uz citām valstīm. Kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES Francija ir kļuvusi par vienīgo kodolvalsti blokā. "Kyiv Post" apkopojis Eiropas preses veikto analīzi par šī priekšlikuma plusiem un mīnusiem.

Britu tabloīds "Daily Mail" trešdien ziņo, ka ASV tomēr ierobežojušas izlūkdatu nodošanu Ukrainai, proti, aizliegušas Lielbritānijai nodot Kijivai no Vašingtonas saņemto informāciju.