Lai papildinātu akūti trūkstošo militāro personālu karam pret Ukrainu, agresorvalsts Krievijas varas iestādes sākušas pretlikumīgi aizturēt, badināt, pakļaut fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai valstī esošos trešo valstu migrantus, lai piespiestu tos parakstīt dienesta līgumu Krievijas bruņotajos spēkos, ziņo Starptautiskais kara studiju institūts (ISW).
Krievijas armija 29. martā organizēja savu stratēģisko raķešu spēku mācības, izvietojot mobilās palaišanas iekārtas Sibīrijā. Ar šādu soli Krievija demonstrē savu milzīgo kodolspēju, un šāda dižošanās ar bruņoto potenciālu tai ir īpaši svarīga laikā, kad sīvas kaujas turpinās Krievijas sāktajā karā Ukrainā.
Šonedēļ Eiropā ierodas ASV 101. gaisa desanta divīzijas karavīri, lai sniegtu atbalstu NATO Austrumu flanga aizsargāšanā. Paziņojums par karavīru izvietošanu kontinentā seko augstas Kremļa amatpersonas teiktajam, ka Krievija ir karā ar militāro aliansi, ar to karojot Ukrainas teritorijā, raksta amerikāņu žurnāls “News Week”.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosinājuši mazināt Eiropas valstu atkarību no Savienotajām Valstīm stratēģiski svarīgās kara tehnikas nodrošināšanā un noteikt par prioritāti tās iegādi no Eiropas ražotājiem, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts.
Pagājušajā gadā Krievija tās izraisītajā karā Ukrainā progresēja lēni, ieņemot tikai nelielu daļu sauszemes, nogalinot desmitiem tūkstošus krievu karavīru un pat piecas mehanizētās divīzijas. Ar šādu ātrumu Krievija visu Ukrainu varētu ieņemt aptuveni pēc 118 gadiem, atsaucoties uz žurnāla “The Atlantic” autora Greiema Vuda publikāciju, raksta “unian.net”.
Zelenskis ieradies Tallinā: Ukrainas uzvara ir cerība, ka šī būs pēdējā militārā agresija Eiropā
ZiņasUkrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, turpinot vizīti Baltijas valstīs, ieradies Igaunijā, kur ceturtdien tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām un uzrunās Igaunijas parlamenta deputātus. Zelenskis, kurš trešdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Lietuvā un paziņoja, ka apmeklēs arī abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētas, Tallinas lidostā ieradās trešdienas vakarā no Viļņas.
Jaunievēlētais Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fico, kuru oficiāli 25. oktobrī šajā amatā iecēla valsts prezidente Zuzana Čaputova, tagad vadīs trīs partiju koalīciju, no kurām viena piekopj izteikti Krievijas atbalstošu ārpolitiku. Neraugoties uz fundamentālo Slovākijas ārpolitikas maiņu pret Ukrainu, kopējā ietekme uz kara gaitu tiek vērtēta kā minimāla.
Aizvadītās nedēļas nogalē Austrālijā tika godināta 106. gadadiena, kad Austrālijas un Jaunzēlandes karavīri zem savu jaundibināto valstu karogiem pirmo reizi piedalījās Pirmā pasaules kara cīnās. Starp šiem karavīriem tika godināti arī 157 latviešu izcelsmes austrāliešu karavīri, kuri cīnījās Antantes valstu pusē Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa rindās.
2020. gadā plašu atpazīstamību Lielbritānijā un pasaulē ieguva atvaļinātais Lielbritānijas armijas kapteinis sers Tomass Mūrs, kurš mēneša laikā savāca vairāk nekā 32 miljonus britu mārciņu Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta Ziedojumu fondam. Otrdien britu mediji informēja, ka simts gadu vecumā kapteinis devies mūžībā pēc cīņas ar Covid-19.
Par tanka nāvi mūsdienu kara apstākļos tiek runāts jau desmitiem gadu. Nesen izskanēja runas par Lielbritānijas pilnīgu atteikšanos no smagās bruņutehnikas. Publiski pieejamo datu analīzes aģentūras “Janes” eksperti britu militārajā domnīcā “Wawell Room” publicējuši analīzi par Lielbritānijas tanku lomu mūsdienu konfliktā un kaujas lauka valdnieka nākotnes perspektīvām.