Meklēšanas rezultāts

Lai lemtu par Latvijas bruņoto spēku nosūtīšanu miera uzturēšanā uz Ukrainu, jābūt skaidrībai, kādas būs drošības garantijas un Eiropas valstu loma procesā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

1991. gadā sāka izklīst aukstā kara mākoņi Eiropas valstīs. Neatkarību atguvušās valstis bija gatavas jaunām iespējām, kas līdzi nesa arī izaicinājumus un daudz nezināmā.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs trešdien paziņoja, ka viņam ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzai izdevies saskaņot divpusējā drošības līguma galīgo variantu, kas ļaus noteiktam ASV kontingentam palikt kara plosītajā valstī arī pēc starptautisko spēku izvešanas 2014. gadā.

Līdz 2023. gada jūnijam Krievijas līderis Vladimirs Putins bija pārliecināts, ka nekas viņa varu valstī nevar satricināt. Pret diktatoru noskaņotie aktīvisti tika veiksmīgi izspiesti no valsts, skaļākie tika ieslodzīti vai nogalināti. Vairums neapmierinātās balsis klusēja, un pati Krievijas elite bija gatava paciest autokrāta ārpolitiku, konsekventi atbalstot viņu publiskajā telpā. ...

Situācija kiberaizsardzības ziņā privātajā sektorā Latvijā ir ļoti raiba un bieži vien tas ir jautājums par izmaksām, atzīmēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

BALTRON (Baltic States Naval Squadron) ir triju Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra, kas šogad augustā atzīmēs savu divdesmito dzimšanas dienu. Aizvadītajā gadā rotācijas kārtībā eskadras vadošā valsts bija Latvija, un BALTRON komandēja mūsu Jūras spēku komandleitnants Kaspars Miezītis.

Ziņojums liecina, ka Krievija, Ķīna un citas valstis ir iztērējušas vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai ietekmētu demokrātiskos procesus desmitiem valstu visā pasaulē, ziņo domnīca “German Marshall Fund”.

Jaunajā ASV militārajā stratēģijā Krievija un Ķīna raksturotas kā agresīvas valstis, kas apdraud Savienoto Valstu drošības intereses, kā arī paustas bažas par globālās stabilitātes mazināšanos un augošajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.

Deviņas no 29 NATO dalībvalstīm pašlaik aizsardzības budžetam atvēl vismaz divus procentus no savas valsts iekšzemes kopprodukta, kā to rekomendē spēcīgākā militārā un politiskā bloka vadība. Salīdzinoši 2014. gadā tādas bija tikai trīs valstis, liecina aizvadītā gada NATO pārskats.

Sekojot vairāku Eiropas valstu piemēram, arī Vācijas kristīgo demokrātu apvienība sākusi apspriest obligātā militārā dienesta ieviešanu valstī, informē Vācijas sabiedriskā medija “Deutsche Welle” portāls DW.com.