2. oktobrī Ādažu bāzē Latvijas uzņēmumi iepazīstinās Nacionālos bruņotos spēkus un sabiedroto spēku pārstāvjus ar tehnoloģiju inovāciju produktiem, kuriem ir potenciāls būtiski paplašināt valsts aizsardzībai nepieciešamo ekipējumu un piesaistīt sabiedroto spēku interesi, veicinot Latvijas eksportspēju militārās aizsardzības jomā.
Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.
Domnīca “Riddle”, balstoties uz publiski pieejamajiem dokumentiem, analizē Krievijas reakciju uz Covid-19 epidēmiju bruņoto spēku rindās. Analizējot Covid-19 dēļ testēto un hospitalizēto militārpersonu skaitu, domnīca secina – Krievijas bruņotie spēki atšķirīgi attiekušies pret karavīriem un civilajiem darbiniekiem.
Militāro mācību “Sudraba bulta 2020” ietvaros Artilērijas diviziona karavīri veica artilērijas šaušanas treniņus, tādējādi pilnveidojot Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes uguns atbalsta spēju.
Liepājā šonedēļ notikušas Valsts drošības dienesta (VDD) organizētas pretterorisma mācības, kurās izspēlēta transportlīdzekļa ietriekšanās pūlī.
ASV Jūras kājnieku korpuss apsver iespēju slēgt leģendāro apmācību nometni Parisa salā un Sandjego
ZiņasASV Aizsardzības sekretāra padome sieviešu dienestā jautājumos uzsver – dzimumu integrācijai korpusā ir jāpiešķir augstākā prioritāte. Pašlaik ASV Jūras kājnieku korpusā notiek diskusijas par veco, standartiem neatbilstošo bāzu slēgšanu un jaunu dibināšanu, vēsta portāls “Military.com”.
Aizvadītās nedēļas nogalē noslēdzās Štāba bataljona militārās mācības “Zibens 2020”, kas ir daļa no Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2020”.
Igaunijas aizsardzības izdevumi 2021. gadā pieaugs līdz 645,4 miljoniem eiro, veidojot 2,29% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādi skaitļi tapa zināmi pēc tam, kad Igaunijas valdība šonedēļ parakstīja 2021. gada valsts budžetu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Armēnija uzskata, ka šobrīd nav iespējams sarīkot trīspusēju tikšanos ar Azerbaidžānu un Krieviju jautājumā par Kalnu Karabahas krīzes noregulējumu, trešdien sacīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Eiropa ilgstoši nevar izvairīties no dialoga ar Krieviju, taču tam jābūt pietiekami striktam un jāietver visu Eiropas valstu, tostarp Latvijas drošības intereses, tā pēc tikšanās ar Latvijas ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atzina Francijas prezidents Emanuels Makrons.