Eiropa ilgstoši nevar izvairīties no dialoga ar Krieviju, taču tam jābūt pietiekami striktam un jāietver visu Eiropas valstu, tostarp Latvijas drošības intereses, tā pēc tikšanās ar Latvijas ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atzina Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francijas prezidents atzina, ka diskusija ar Krieviju jāveic visai prasīgā tonī, vienlaikus norādot, ka bez šādas diskusijas nebūs iespējams atrisināt Eiropas drošībai svarīgus jautājumus.
Viņš atzina, ka Latvija zina, cik svarīgi attiecībās ar Krieviju būt prasīgiem savā pieejā, tādējādi arī diskusijā ar Krieviju jābūt striktiem prasībās Ukrainas teritoriālās integritātes jautājumā, kā arī jārunā skaidra valoda par Baltkrievijas nākotni. “Mums jāstrādā pie prasīgās programmas mūsu attiecībās,” piebilda Francijas prezidents
E. Makrona ieskatā dialogā ar Krieviju jāpanāk draudu novēršanas pasākumi. To iespējams sasniegt, atjaunojot uzticību abu pušu vidū. Tiesa, tas nevar būt tikai un vienīgi valstu divpusēja formāta dialogs.
E. Makrons atzina, ka izprot Latvijas un citu Baltijas valstu bažas par piedāvājumu atsākt dialogu ar Krieviju vēstures dēļ, ņemot vērā tās sāpīgās lappuses. “Šis dialogs nekompromitēs drošību vai nenoliegs vēsturi,” viņš uzsvēra.
Francijas prezidents norādīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā abu pušu attiecības ir saspīlētas. Lai arī Eiropas Savienība, atbildot uz šo soli, noteica sankcijas, tās nav pietiekoši iedarbīgas.
Kā piemēru vienam no šādiem jautājumiem Francijas prezidents minēja kodolatbruņošanās līgumus. Lai gan tie pamatā skar Eiropas drošību, tie ir slēgti starp Krieviju un ASV. Pasliktinoties abu valstu attiecībām teju visi šie līgumi ir pārtraukti, savukārt to vietā jauni nav izveidoti un noslēgti.
Vienlaikus E. Makrons uzsvēra – ja tiks veidots dialogs ar Krieviju, no tā ieguvēja būs arī Latvija. Viņš arī uzsvēra – Latvija šajā procesā var pilnībā uzticēties Francijai, jo tā aizstāvēs Eiropas Savienības valstu suverenitāti.
Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš, atbildot uz Francijas prezidenta iniciatīvu atzina, ka šobrīd Eiropa saskaras ne tikai ar Krievijas, bet arī ar Ķīnas mestajiem drošības un tirdzniecības politika izaicinājumiem. Vienlaikus viņš uzsvēra – šādā dialogā nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst Krievijas pēdējo gadu veiktās agresīvās un nelikumīgās darbības.
Vienlaikus K. Kariņš piebilda – ja Eiropa ir sekmīgi iemācījusies noārdīt iekšējās robežas aktīvākai tirdzniecībai, tai jāsper tālākie Eiropā jāstrādā kopā. Nevis jātirgojas vienam ar otru, bet jāiemācās apvienot spēkus, lai kopīgi vērstos pret izaicinājumiem, ko šobrīd rada Ķīna un Krievija. “Ja Eiropas Savienība būs sadalīta, tad tas neizdosies. Apvienojot spēkus, kopā runājot par kopīgu mērķi, to var paveikt,” atzina K. Kariņš.