Meklēšanas rezultāts

Trešdien, 11. martā, Aizsardzības ministrijas vadībā aizvadīta devītā aizsardzības industrijas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika apspriestas aktuālākās nozares attīstības tendences, tostarp Eiropas Savienības daudzgadu budžets, nodrošinājuma reformas gaita, plānotais Dronu samits un citas aktualitātes.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

Esošā situācija pieprasa bruņotajiem spēkiem rīkoties proaktīvi, lai iespējamajā krīzes gadījumā tie varētu pienācīgi reaģēt. Pagaidām gan obligātais militārais dienests netiek plānots, jo tas tuvākajā laikā nesniegs vēlamo rezultātu, tomēr nopietni jādomā par aizsardzības budžeta kāpināšanu, tā intervijā portāla “Delfi” raidījumam “Spried ar Delfi” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ir svarīgi, lai katra NATO dalībvalsts palielinātu aizsardzības budžetu vismaz līdz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien preses konferencē pēc "Bukarestes deviņnieka" valstu ministru sanāksmes paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

No 2023. līdz 2026. gadam Igaunija aizsardzības jomai plāno tērēt 3,8 miljardus eiro. Palielinātais finansējums stiprinās Igaunijas Aizsardzības spēku kaujas spējas, iepērkot gan artilērijas, gan vidēja darbības rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas, lai nosegtu visu valsts teritoriju, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.

Šodien notiekošajās Saeimas ārpolitikas debatēs Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas tuvākajā nākotnē. Uzrunas laikā ministrs akcentēja, ka pašreizējā situācija Ukrainā vairs nav jautājums tikai par pašu Ukrainu, bet par visu Eiropas Savienības un NATO ...

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” sagatavojusi arī Braila rakstā un palielinātā drukā, lai informācija par rīcību krīzes gadījumā būtu viegli pieejama arī vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.