No 2023. līdz 2026. gadam Igaunija aizsardzības jomai plāno tērēt 3,8 miljardus eiro. Palielinātais finansējums stiprinās Igaunijas Aizsardzības spēku kaujas spējas, iepērkot gan artilērijas, gan vidēja darbības rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas, lai nosegtu visu valsts teritoriju, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Jaunais aizsardzības plāns un palielinātais nozares budžets tika prezentēts preses konferencē, kurā piedalījās gan Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets un Aizsardzības ministrijas ģenerālsekretārs Kusti Salms, gan Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems.
Iepriekš valdība vienojās par aizsardzības budžetu aptuveni trīs miljardu eiro apmērā, taču palielinājums sniegs divas papildus aizsardzības tēriņu daļas 340 miljonu eiro un 476 miljonu eiro apmērā.
Jaunais budžets arī paredz iepirkt daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas (Multiple Launch Rocket System – MLRS), ar kurām vēlāk operēs speciāli šim mērķim izveidota bruņoto spēku vienība. Tāpat plānots iepirkt arī jaunas kāpurķēžu bruņumašīnas 2. kājnieku brigādei, un izveidot infrastruktūru vidējas darbības rādiusa gaisa aizsardzības sistēmu ieviešana. Kā termiņš, kad ar šo pretgaisa spēju jābūt pārklātai visai Igaunijas teritorijai, ir 2025. gads.
Par valdības jau piešķirtajiem 816 miljoniem eiro plānots iegādāties vēl vairākas Dienvidkorejā ražotās “K9 Thunder” pašgājējhaubices, kā arī tuvās darbības prettanku sistēmu un munīciju, tostarp prettanku raķešu sistēmas “Javelin” un Izraēlā ražotās prettanku raķetes “Spike”, kas savu efektivitāti pierādījušas arī karā Ukrainā.
Igaunijas Zemessardze jeb brīvprātīgo Aizsardzības līga (Kaitseliit) saskaņā ar pašreizējo plānu tiks papildināta līdz 20 000 biedru, un tās budžets tiek lēsts 254 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts mācībām, aprīkojuma un munīcijas iegādei, kā arī infrastruktūras pilnveidei līdz par 2026. gadam.
Tāpat aizsardzības nozares vadība prognozē, ka ik gadu Igaunijas Aizsardzības spēkos obligātajā dienestā varētu tikt iesaukti aptuveni 4000 karavīru. Savukārt starptautiskajās militārajās operācijās iesaistītā personāla skaits netiks mainīts, tie paliks aptuveni 70 cilvēki, kā tas ir šobrīd – galvenokārt ES un ANO miera uzturēšanas operācijās.
