Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (SZ), noraidījis Krievijas prasību pārtraukt NATO izplešanos uz austrumiem.
Vācija savu aizsardzības budžetu līdz NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta plāno palielināt līdz 2031. gadam. Tā 7. novembrī, uzstājoties ar uzrunu Bundesvēra Universitātē Minhenē, sacīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēte Krampa-Karenbauere. Šāds finansējuma apmērs ar trešo lielāko aizsardzības finansējumu Vāciju ierindotu uzreiz pēc ASV un Ķīnas.
Pirmdien, 16. martā, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēja Berlīni, kur tikās ar Vācijas Federatīvas Republikas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu. Vizītes laikā ministrs piedalījās arī saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā starp Vācijas aizsardzības nozares uzņēmumu “Diehl Defence” un Latvijas uzņēmumu “Ripo remonta centrs”.
Vācijas valdības iekšējie dokumenti, kas nonākuši medija “Politico” rīcībā, atklāj plašu plānu, ar kuru Berlīne vēlas kļūt par Eiropas aizsardzības mugurkaulu. Dokumentos iezīmēti vairāk nekā 320 jauni bruņojuma un aprīkojuma projekti, kuru kopējā vērtība sasniedz 377 miljardus eiro, vēsta medijs.