Vācijas aizsardzības ministre sola līdz 2031. gadam palielināt aizsardzības izdevumus

Ārvalstīs
Sargs.lv/Militarynew.com/Dw.com/Spiegel.de
Image
Karrenbauere
Jens Schlueter-GettyImages

Vācija savu aizsardzības budžetu līdz NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta plāno palielināt līdz 2031. gadam. Tā 7. novembrī, uzstājoties ar uzrunu Bundesvēra Universitātē Minhenē, sacīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēte Krampa-Karenbauere. Šāds finansējuma apmērs ar trešo lielāko aizsardzības finansējumu Vāciju ierindotu uzreiz pēc ASV un Ķīnas.

Budžeta palielināšana bija viena no Vācijas aizsardzības ministres uzrunas galvenajām tēmām. Viņa uzsvēra, ka, plānojot budžeta palielinājumu, papildus līdzekļi varētu tikt izmantoti arī nemilitāros uzdevumos, piemēram, sargājot Vācijas kravas kuģus Ķīnas apkārtnē vai palīdzot Francijas bruņotajiem spēkiem apkarot terorismu Sāhelas reģionā, Āfrikā.

Militāro ziņu portāls “Defensenews.com” gan uzsver, ka Vācijas aizsardzības budžeta palielināšanai vēl jāizcīna atbalsts Vācijas valdībā. Uzreiz pēc A. Krampas-Karenbaueres uzrunas Vācijas finanšu ministrs Heiko Māss uzsvēra, ka tik apjomīgs aizsardzības budžeta pieaugums vēl jāsaskaņo ar Eiropas sabiedrotajiem, lai neradītu bažas par Vāciju kā lielvaru, kas savas nacionālās intereses stāda augstāk par kopējām sabiedroto interesēm.

Savukārt pavisam nesen notikušajā NATO aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Krampai-Karenbauerei aizrādījis, ka Vācijas valdības apstiprinātais ikgadējais aizsardzības jomas budžeta pieaugums nav pietiekams. J. Stoltenbergs atgādinājis, ka gaidāmajā NATO samitā decembrī viens no apspriežamajiem jautājumiem būs saistīts ar dalībvalstu ieguldījumiem NATO kopējā budžetā

Tāpat A. Krampa-Karenbauere savā uzrunā pavēstīja, ka viņas plānos ir Vācijā izveidot organizāciju, kas būtu līdzīga ASV Nacionālās Drošības Padomei. Tādējādi Vācijā tiktu veidota pārliecinošāka valsts aizsardzības jomas politika. Ministre arī sacīja, ka šāda padome spētu palīdzēt risināt steidzamus aizsardzības un drošības jautājumus, iesaistot arī valdību.

Šobrīd Vācijā jau darbojas līdzīga organizācija – Bundessicherheitsrat jeb Federālā Drošības Aģentūra, kas sabiedrībā zināma kā ļoti noslēpumaina organizācija. Tā pamatā ir atbildīga par ieroču eksportu.

A.Krampa-Karenbauere  gan uzsvēra – Vācijas bruņoto spēku karavīru nosūtīšana uz bīstamām vietām vēl aizvien paliks lēmums, kuru varēs pieņemt tikai un vienīgi Vācijas Bundestāgs. Vienlaikus viņa atzina, ka jāuzlabo procedūras, lai Vācijas parlaments lēmumus par valsts karavīru iesaisti ANO, NATO vai Eiropas partneru vadītajās operācijās spētu pieņemt ātrāk.

Uzrunas noslēgumā ministre norādīja, ka Vācijai kā Eiropas lielvarai jācenšas panākt savam statusam atbilstīgu rīcības spēju dažādu globālu procesu ietekmēšanā.

karrenbauere

Foto:DPA

A.Krampas-Karenbaueres runa jau novērtēta kā visnotaļ spēcīga Vācijas Aizsardzības ministrijas atbilde pēdējā laikā izskanējušajai kritikai par kancleres Angelas Merkeles vadītās Vācijas valdības nespēju ietekmēt un panākt Vācijai labvēlīgu risinājumu dažādās globālās krīzēs.

A.Krampa-Karenbauere uzrunu sniedza vien pāris stundas pirms Berlīnē oficiālajā vizītē ieradās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis Vāciju un Eiropas sabiedrotos par pārāk maziem tēriņiem aizsardzības nozarei.

Dalies ar šo ziņu