Meklēšanas rezultāts

Publiski ziņojumi par pirmajiem bojāgājušajiem mobilizētajiem Krievijas karavīriem Ukrainā ir izraisījuši jaunu kritiku pret Krievijas militāro vadību. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka tikai trīs nedēļas pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins 21. septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju, kaujās Ukrainā jau ir gājuši bojā pieci mobilizētie karavīri no Čeļabinskas. Šī ziņa lika ...

Ukraiņu panākumi uz Harkivas-Izjuma līnijas rada plaisas Krievijas informācijas telpā un mazina uzticību Krievijas vadībai tādā mērā, kāds nav pieredzēts kopš neveiksmīgā Krievijas upes šķērsošanas maija vidū. Ukrainas militārās amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki 8. septembrī pavirzījās 50km Krievijas aizsardzības pozīcijās uz ziemeļiem no Izjumas. Ukrainas panākumi un Krievijas AM ...

Septiņas dienas pēc Krievijas realizētā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām nav skaidrs, cik daudz upuru Krievija ieguvusi. Ukrainas valdība 2.martā paziņoja, ka Krievija zaudējusi aptuveni 5840 cilvēku. Tikmēr pati okupētājvalsts Krievija četras dienas pēc kara uzsākšanas tikai atzinusi, ka tai ir zaudējumi, nesniedzot gan nekādus skaitļus. Taču vairāki kaujas laukā ...

Pirms pieciem gadiem Latvijā tika izveidota izglītības iestāde, kādas valstī līdz tam nebija – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Tā tika dibināta 2021. gada 1. jūlijā un svinīgi atklāta Kandavā, sākot jaunu posmu Latvijas militārajā izglītībā. Skolas uzdevums jau no pirmās dienas bija ambiciozs – dot jauniešiem kvalitatīvu vispārējo vidējo ...

Aizritot gadam kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā, pasaules militārie un politiskie analītiķi sniedz vispretrunīgākās prognozes par kara potenciālo iznākumu. Netrūkst pesimistu, kas paredz gadiem ilgu konfliktu ar nelielām pamiera pauzēm, bet krietni optimistiskāk ievirzītie uzskata, ka konflikta izšķirošo fāzi piedzīvosim jau 2023. gadā. Optimistu vidū ir arī Krievijas jurists, cilvēktiesību ...

Ir skaidrs, ka Krievija zaudēs karu Ukrainā. Tas nozīmē, ka par Austrumeiropas politiskās un militārās varas smaguma centrs pārvirzīsies uz Ukrainu, taču šī valsts šajā procesā nebūs viena. Tās tuvākie sabiedrotie būs valstis, kuras vēl pirms agresoru iebrukuma pirmās atsaucās Ukrainas palīdzības lūgumiem. Šo Austrumeiropas valstu vidū ir arī Latvija. ...

Krievijai ir trīs veidi, kā stiprināt savu starptautisko tēlu un projicēt spēku – konvencionālie spēki, kiberieroči un kodolieroči. Tiesa, līdz šim ir izmantots tikai viens, un tas ir pamatota iemesla dēļ, Eiropas Politikas analīzes centram (CEPA) raksta Ņujorkas universitātes un Džordža Vašingtonas universitātes mācībspēks, kibernoziegumu analītiķis Jans Kallbergs. Viņš norāda ...

Šobrīd ekspertu vidū nav vienprātības par to, kādi varētu būt Krievijas autoritārā prezidenta Vladimirs Putins tālākie soļi Ukrainā. Te viedokļi atšķiras virknē dažādu valstu augstāko amatpersonu. Daži brīdina, par šķietamu iespējamu iebrukumu, kamēr citi pauž cerību, ka uzvarēs diplomātiskie centieni. Tomēr eksperti ir vienisprātis par citu lietu, proti, to, ka ...